12. Apstākļa vārds

 

Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.

 

Nozīme	Apstākļa vārdi
Vietas nozīme	apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c.
Laika nozīme	aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c.
Veida nozīme	kā, tā, šā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u.c.
Mēra nozīme	cik, tik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c.
Cēloņa vai nolūka nozīme	kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tāpēc

Lielākā daļa apstākļa vārdu ir radušies no citu vārdšķiru vārdu formām un vārdu savienojumiem.
Daļa apstākļa vārdu, piemēram, kad, kur, tad, ir pirmatnīgi.

 

1. Gandrīz no visiem īpašības vārdiem var darināt apstākļa vārdus, īpašības vārda celmam pievienojot -i, -u vai -ām:
kluss – klusi, klusu, klusām (runāt)
Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina, pievienojot -i.

 

Veidojot apstākļa vārdiem salīdzināmās pakāpes, jāatceras, ka apstākļa vārdi ir nelokāmi.
klusi – klusāk – visklusāk

 

Īpatnējas salīdzināmās pakāpes ir apstākļa vārdam daudz.

2. Pamata skaitļa vārdiem pievienojot -atā, radušies apstākļa vārdi divatā, trijatā, četratā u.c.
 No skaitļa vārdiem radušies arī tādi apstākļa vārdi kā vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.

 

3. No lietvārdiem cēlušies tādi apstākļa vārdi kā mūžam, brīžam, laikam, pulka, drusciņ, vakar, augšā, apakšā, iekšā, ārā, kopā, laikā, vietām, vietumis u.c.

 

4. No darbības vārdiem darināti tādi apstākļa vārdi kā stāvu, stāvus, tupu, braukšus, skriešus, sēdus, peldus u.c.

 

 

1. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).

 

2. Kopā rakstāmi ir tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:

jebkad jebkur

ikreiz

nekur nekad

pavisam papilnam

turpat tāpat tikpat

 

3. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi:

 

kaut — kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik

diezin — diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik

diez — diez kad, diez kā, diez kur, diez cik

nez — nez kad, nez kā, nez kur, nez cik

nezin — nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik

 

4. Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.

Teikumā apstākļa vārds ir teikuma palīgloceklis – apstāklis.

Nedrīkst sajaukt terminus:

   Apstākļa vārds pašreiz radies no vārdiem (šo) paš(u) reiz(i).
Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.