Vietniekvārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Zēns (lietvārds) raksta. – Viņš lasa.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir dzimte:
- sieviešu dzimte – viņa, katra, tāda, abas;
- vīriešu dzimte – viņš, katrs, tāds, abi.
Kā arī lielākajai daļai vietniekvārdu ir skaitlis:
- vienskaitlis – es, viņš, daža, cits;
- daudzskaitlis – mēs, viņi, dažas, citi.
Vietniekvārdus parasti loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdu, sieviešu dzimtē kā 4. deklinācijas lietvārdu.
Vīriešu dzimtes vietniekvārdu locīšana.
|
Locījums
|
Vienskaitlis
|
Daudzskaitlis
|
|
nominatīvs kas?
|
viņš
|
viņi
|
|
ģenitīvs kā?
|
viņa
|
viņu
|
|
datīvs kam?
|
viņam
|
viņiem
|
|
akuzatīvs ko?
|
viņu
|
viņus
|
|
instrumentālis ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņiem
|
|
lokatīvs kur?
|
viņā
|
viņos
|
|
vokatīvs – !
|
—
|
—
|
Sieviešu dzimtes vietniekvārdu locīšana.
|
Locījums
|
Vienskaitlis
|
Daudzskaitlis
|
|
N
|
viņa
|
viņas
|
|
Ģ
|
viņas
|
viņu
|
|
D
|
viņai
|
viņām
|
|
A
|
viņu
|
viņas
|
|
I
|
ar viņu
|
ar viņām
|
|
L
|
viņā
|
viņās
|
|
V
|
—
|
—
|
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?