Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību.
Vajadzības izteiksmi veido, darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas formai pievienojot priedēkli jā-.
|
Īstenības izteiksme
|
Vajadzības izteiksme
|
|
[viņš] lasa
raksta zīmē rēķina |
[viņam] jālasa
jāraksta jāzīmē jārēķina |
Vajadzības izteiksmē darbības veicējs ir datīvā.
Piemērs:
Man jālasa grāmata.
Brālim jāiet uz treniņu.
Māsai jāspēlē klavieres.
Brālim jāiet uz treniņu.
Māsai jāspēlē klavieres.
Aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē jālieto lietvārds nominatīvā.
Piemērs:
Man jālasa grāmata.
kas jālasa? – grāmata
Māsai jāspēlē klavieres.
kas jāspēlē? – klavieres
kas jālasa? – grāmata
Māsai jāspēlē klavieres.
kas jāspēlē? – klavieres
Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē atrodas 1. vai 2. personas vietniekvārds, tad vietniekvārds lietojams akuzatīvā.
Piemērs:
Man jāņem tevi līdzi.
ko jāņem līdzi? – tevi
ko jāņem līdzi? – tevi
Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki – vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne un vienkāršā nākotne. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma.
|
Vienkāršā tagadne
|
Vienkāršā pagātne
|
Vienkāršā nākotne
|
|
Skolēniem ir jāmācās.
|
Skolēniem bija jāmācās.
|
Skolēniem būs jāmācās.
|
Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.
Vajadzības izteiksmei ir divi paveidi:
- atstāstījuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību atstāstījuma veidā;
- vēlējuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību vēlējuma veidā.
|
Atstāstījuma paveids
|
Vēlējuma paveids
|
| Man esot jālasa. Man būšot jālasa. |
Man būtu jālasa. Man būtu bijis jālasa. |