Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme.
Tā tikai nosauc darbību bez laika un personas norādēm.
Darbības vārds nenoteiksmes formā atbild uz jautājumu ko darīt?
Darbības vārds nenoteiksmes formā atbild uz jautājumu ko darīt?
Piemērs:
domāt – nenoteiksme
domāju – personu forma – īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes vienskaitļa 1. personas forma
domāšu – personu forma – īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes vienskaitļa 1. personas forma
domāju – personu forma – īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes vienskaitļa 1. personas forma
domāšu – personu forma – īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes vienskaitļa 1. personas forma
Nenoteiksmes formu no pārējām darbības veida formām viegli var atšķirt pēc vārda galotnes.
Darbības vārdam nenoteiksmē ir tikai divas galotnes: -t un -ties.
Piemērs:
mācīt – mācīties
mazgāt – mazgāties
rotāt – rotāties
mazgāt – mazgāties
rotāt – rotāties
Tos darbības vārdus, kas nenoteiksmē beidzas ar galotni -t, sauc par tiešajiem darbības vārdiem.
Tiešie darbības vārdi
Tiešie darbības vārdi
- vārda nozīme rāda darbības virzienu no darītāja uz darbības priekšmetu; šādi darbības vārdi atbild uz jautājumu ko? un tos sauc par pārejošiem darbības vārdiem:
es lasu – ko? – grāmatu, sēnes, zīles;
es rakstu – ko? – vēstuli, kontroldarbu, konspektu;
es vāru – ko? – ievārījumu, zupu, ziepes;
- vārda nozīme rāda, ka darbība paliek pie paša darītāja; darbība nepāriet uz citu priekšmetu, dzīvu būtni vai parādību, vārda rāda, kādā stāvoklī atrodas darbības darītājs; šie darbības vārdi neatbild uz jautājumu ko? un tos sauc par nepārejošiem darbības vārdiem:
es eju – ko? – nevar atbildēt
lietus līst – ko? – nevar atbildēt
vecmāmiņa guļ – ko? – nevar atbildēt
Šo darbības vārdu grupu viegli atcerēties pēc galotnes: ja nenoteiksmē -t, tad tiešie darbības vārdi.
Ir darbības vārdi, kuru nozīme rāda, ka darbība iziet no darītāja un atgriežas pie darītāja atpakaļ – darbība ir atgriezeniska.
Šiem vārdiem nenoteiksmē galotne ir -ties.
Atgriezeniskie darbības vārdi var rādīt arī savstarpēju darbību.
Šiem vārdiem nenoteiksmē galotne ir -ties.
Piemērs:
mazgāties – es mazgājos
celties – es ceļos
celties – es ceļos
Piemērs:
sarunāties – mēs sarunājamies
sveicināties – mēs sveicināmies
sveicināties – mēs sveicināmies
Nenoteiksmes pareizrakstība
Nenoteiksmes galotnēs ir nebalsīgais līdzskanis t.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs.
Piemērs:
augt – [aukt]
gāzt – [gāst]
ģērbties – [ģērpties]
gāzt – [gāst]
ģērbties – [ģērpties]
Svarīgi!
Vārdus šādi izrunāt ir pareizi, bet rakstīt gan tā nedrīkst.
auga – augt
gāza – gāzt
ģērbās – ģērbties
gāza – gāzt
ģērbās – ģērbties
Minētajam likumam ir arī izņēmumi.
- Ja pagātnē dzirdams dz, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms g.
gārdza – gārgt
kliedza – kliegt
lūdza – lūgt - Ja pagātnē dzirdams c, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms k.
kvieca – kviekt
nāca – nākt
veica - veikt - Ja pagātnē dzirdams t vai d, tad to vietā rakstāms s.
meta – mest
veda – vest
Nenoteiksmes galotnes priekšā patskanis vienmēr ir garš.
domāt
lasīt
līmēt
vaicāt
zīmēt
zvanīt
lasīt
līmēt
vaicāt
zīmēt
zvanīt