Par divdabjiem sauc īpaši veidotas darbības vārda formas.
Šīm formām piemīt divējādas dabas:
  1. darbības vārda un īpašības vārda daba;
  2. darbības vārda un apstākļa daba.
Piemērs:
Nosarmojošo koku galotnes atgādināja kalnu virsotnes.
 
nosarmojošo
  1. pamatā darbības vārds nosarmot;
  2. vārds izsaka pazīmi kādu koku? – nosarmojušo.
Vārdam nosarmojošo ir darbības vārda nosarmot sakne, un to var locīt kā īpašības vārdu.
kas? nosarmojošie koki
kā? nosarmojošo koku
 
 
Saule norietot apzeltīja koku galotnes.
 
norietot
  1. pamatā darbības vārds norietēt;
  2. vārds izsaka darbības veidu kādā veidā apzeltīja?norietot.
Vārdam norietot ir darbības vārda norietēt sakne, un tas izsaka darbības veidu, turklāt ir nelokāms kā apstākļa vārds. 
Latviešu valodā ir vairākas divdabju grupas. Katrai no šīm grupām ir savas raksturīgas izskaņas vai galotnes.
Pašus divdabjus veido no darbības vārda celmiem.
Svarīgi!
Atceries jēdzienus!
Celms – vārda daļa bez galotnes.
Izskaņa – vārda piedēklis un galotne; ja vārdam ir vairāki piedēkļi, tad pēdējais piedēklis un galotne.
 
Divdabju veidošanā izmanto trejādus darbības vārda celmus:
1. nenoteiksmes;

Darbības vārds nenoteiksmē rakstīt
Sakne
Pied.
Gal.
Nenot. celms
rakst
ī
t
rakstī

Divdabjirakstī-ts, rakstī-dams.

2. tagadnes;

Darbības vārds nenoteiksmē rakstīt
Tag.
Sakne
Gal.
Tag. celms
[es] rakstu
rakst
u
rakst

Divdabjirakst-ošs, rakst-āms, rakst-ām, rakst-ot.

3. pagātnes;

Darbības vārds nenoteiksmē rakstīt
Pag.
Sakne
Pied.
Gal.
Pag. celms
[es] rakstīju
rakst
ī, j
u
rakstīj
 
Divdabjirakstīj-is, rakstīj-usi.
 
Darbības vārda celmam pievieno attiecīgo divdabja izskaņu vai galotni.
Ja divdabi veido no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, tad arī divdabja izskaņa vai galotne ir atgriezeniska.
Piemērs:
mazgāties – mazgādamies
lūkoties – lūkojamies
steigties – steigusies
No visiem darbības vārdiem var veidot divdabjus, bet ne jebkurš darbības vārds var veidot visus divdabjus.