Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
Pirmatnīgos vārdos ir tikai sakne un galotne vai pat tikai sakne.
Piemērs:
maize, klēts, abra, zeme, pļaut, cept, ēst, šķēle, mīkla, raugs, rūgt, krāsns, milti, rudzi, kvieši, rika, sēklas, kūka, svaiga, mīksta, aka, krūze, garša, sāls, sausa, art, gabals
Atvasinātos vārdos ir arī priedēklis vai piedēklis vai pat abas šīs sastāvdaļas.
Piemērs:
maizīte, maizniece, klētnieks, uzart, klaipiņš, raudzēt, cepums, sacepums, ceptuve. bagātīgs, smaržīga, zemkopis, lauksaimnieks, sakult, mīcīt, gabaliņš, mīkstums, šķēlīte, sakaltusi, dzirnaviņas
Radniecīgu vārdu saimei ir kopīga sakne. Sakne ir vārda galvenā sastāvdaļa.
Ja pazīsti visas vārda sastāvdaļas, tad nav grūti atšķirt pirmatnīgos vārdus no atvasinātiem vārdiem.
Piemērs:
Radniecīgi vārdi un to pasvītrojumi
pirmatnīgs vārds – cept
atvasināti vārdi: izcept, cepums, sacepums
Vārda sastāvs – elementi, no kuriem tiek veidots vārds.
Vārdu veido no šādiem elementiem, un tos sauc:
- priedēklis;
- sakne;
- piedēklis;
- galotne.
Visām vārda sastāvdaļām ir savi pieņemti pasvītrojuma veidi.
Sakne ir vārda daļa, kas kopīga radniecīgu vārdu saimei. Tā ir galvenā vārda sastāvdaļa.
maize, maiznīca, maiznieks
maize, maiznīca, maiznieks
zeme, pazeme, zemīte
Galotne ir vārda daļa, kas mainās saistījumā ar citiem vārdiem.
Maizes garšas var būt ļoti dažādas. Saimniece izņēma maizi no krāsns. Šī maize ir ļoti garšīga.
Galotne ir vārda daļa, kas mainās saistījumā ar citiem vārdiem.
Maizes garšas var būt ļoti dažādas. Saimniece izņēma maizi no krāsns. Šī maize ir ļoti garšīga.
Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes un maina vārda nozīmi.
Piedēklis ir vārda daļa, kas atrodas starp sakni un galotni. Arī piedēklis var mainīt vārda nozīmi.
Lai noteiktu vārda piedēkli, vispirms jānosaka vārda sakne un galotne, tad jāskatās, vai nav palikusi vēl kāda nezināma vārda daļa. Jānovērtē, vai atlikušajā vārda daļā ir viens piedēklis vai vairāki piedēkļi.
Piedēkļi, kurus lieto, lai darinātu mīļvārdiņus:
- -iņ-, -īt-, -el-, -ēn-, -sniņ-, -tiņ-
klēts – klētiņa
zeme – zemīte
pīle – pīlēns
krāsns – krāsniņa
auss – austiņa
Piedēkļi, kurus lieto, lai darinātu dažādus personu nosaukumus:
- -niek-, -niec-, -āj-, -ēj-, -taj-, -ne-, -iet-
maize – mazinieks – maizniece
ēst – ēdājs – ēdējs
lasīt – lasītājs
meita – meitene – meitietis
Piedēkļi, kurus lieto dažādu dzīvnieku darināšanā:
- -en-, -ēn-, -ul-
zaķis – zaķene
lācis – lācene
Piedēkļi, kurus izmanto dažādu ar augiem saistītu nosaukumu darināšanā:
- -āj-, -en-
avene – avenājs
krūms – krūmājs
Piedēkļi, kurus lieto dažādu darbību atvasināšanā
- -šan-, -um-
mīcīt – mīcīšana
rūgt – rūgšana
mīksta – mīkstums
svaigs – svaigums
Svarīgi!
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar piedēkli -iet-.
Latgale – latgalietis, latgaliete
Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Latgale – latgalietis, latgaliete
Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar piedēkli -niek-, -niec-.
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece
Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece
Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
Darbības vārdam piedēklis var būt tikai viens burts.
mīcīt – mīc-ī-t
raudzēt – raudz-ē-t
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
Piemērs:
maize – maizīte – maiznieks – maizniece – maiznīca
Vārdu darināšanā biežāk izmanto izskaņas:
- -iņš, -iņa, -ītis, -īte, -ēns
klaipiņš, klētiņa, saulespuķīte, pīlīte, zaķēns - -nieks-, -niece, -tājs, -tāja, -ējs, ēja
zemnieks, saimniece, lasītājs, mīcītāja, pļāvējs, cepēja, - -šana, -ums, -ība, -īgs, -īga
cepšana, sacepums, apdomība, smaržīgs, darbīga
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?