Reizēm, ātri rakstot, noteikti esi kādu vārdu saīsinājis, īpaši tad, ja nācies patiešām steigties.
Bet vai adresāts ir visu sapratis pareizi?
Lai neviens nebūtu vīlies — ne tas, kurš raksta, ne tas, kam raksta, — jāievēro daži vārdu saīsināšanas noteikumi.
Un šeit noderēs zināšanas par vārda sastāvu un skaņu veidiem.
1. Saīsinot vārdu, nedrīkst atstāt tikai tā pirmo burtu.
ŠĀDI NEDRĪKST SAĪSINĀT
gaiss — g., lupa — l., noteikšana — n., organisms — o.
2. Saīsinot vārdu, nedrīkst atmest tikai tā galotni.
ŠĀDI NEDRĪKST SAĪSINĀT
gaiss — gais., lupa — lup., noteikšana — noteikšan., organisms — organism.
3. Saīsinot ar priedēkli darinātus vārdus, jāsaglabā priedēklis un saknes pirmie līdzskaņi.
ŠĀDI DRĪKST SAĪSINĀT
noteikšana — noteikš.
4. Vārds jāsaīsina tā, lai tā saīsinājuma forma beigtos ar līdzskani.
ŠĀDI DRĪKST SAĪSINĀT
noteikšana — noteikš., organisms — organ.
Tātad pirms vārda saīsināšanas jānovērtē vārda skaniskais sastāvs - kādi patskaņi un līdzskaņi, un divskaņi tajā ir, jānosaka vārda sastāvs — kāda ir vārda galotne, kā arī jāpārliecinās, ka, saīsinot vārdu, iegūstama vārda forma, kuru pēc tam varēs atšifrēt.
Svarīgi!
Aiz saīsinātajām vārdu formām liekams PUNKTS.
Punktu neliek tikai aiz tradicionālajiem saīsinājumiem.