Veidojot rakstveida vai mutvārdu tekstu, bieži tiek novērots neatbilstošs vārdu formu lietojums, nepareizas vārdu, vārdu formu un teikumu veidošanas kļūdas.
  • Darbības vārda īstenības izteiksmes ar izskaņām (-at, -āt) lietojums pavēles izteiksmes izskaņu (-iet,-ieties) vietā, kā arī otrādi:
Nepareizi: Ienāk-at istabā! Kā jūs domāj-iet, rīt līs lietus?
Pareizi: Ienāc-iet istabā! Kā jūs domāj-at, rīt līs lietus?
  • Aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē lietvārds lietojams nominatīvā, nevis akuzatīvā. 
Nepareizi: Man jāizlasa grāmatu. Brālim šodien jānodod kontroldarbu.
Pareizi: Man jāizlasa grāmata. Brālim šodien jānodod kontroldarbs.
 
  • Nepareizs vietniekvārdu locījumu formu lietojums: pie tevis, pie manis, pie sevis vietā tiek lietots pie tevīm, pie manīm, pie sevīm.
Nepareizi: Atnāc pie manīm! Es aiziešu pie tevīm. Paņem naudu pie sevīm.
Pareizi: Atnāc pie manis! Es aiziešu pie tevis. Paņem naudu pie sevis.
  • Aiz apstākļa vārdiem daudz, vairāk, visvairāk, maz, mazāk, vismazāk, tik, cik un aiz darbības vārda nebūt visos laikos deklinējamais vārds jālieto ģenitīvā, nevis nominatīvā.
Nepareizi: Man nav nauda, bet ir daudz laiks.
Pareizi: Man nav naudas, bet ir daudz laika.
  • Nepareizs 2. deklinācijas izņēmumu (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens) vienskaitļa ģenitīva lietojums.
Nepareizi: Akmeņa cirvis, rudeņa zābaki, ūdeņa noplūde.
Pareizi: Akmens cirvis, rudens zābaki, ūdens noplūde.
  • Aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem lietojama lietvārda ģenitīva forma.
Nepareizi: Piecpadsmit metri garš grāvis. Divdesmit skolēni liela klase. Tūkstoš kilometri gara šoseja.
Pareizi: Piecpadsmit metru garš grāvis. Divdesmit skolēnu liela klase. Tūkstoš kilometru gara šoseja.
  • Saikļa ka un apstākļa vārda kad nepareiza lietošana. 
    Svarīgi!
    Apstākļa vārds kad ievada palīgteikumu, ja runa ir par laiku.
    Es redzu, kad ārā snieg. (pareizi būtu: Es redzu, ka ārā snieg. Konstatēts fakts.)
    Es nezinu, kad mēs brauksim uz laukiem. (Runa ir par laiku.)
Svarīgi!
Diezgan daudz ir no krievu valodas pārceltas frāzes vai vārdu savienojumi, bet latviešu valodā tās tiek uzskatītas par stilistiskām kļūdām.
Sanāksmēs parasti runa iet par problēmu risināšanu. (pareizi: runa ir par)
Par cik šodien līst lietus, mēs neiesim pastaigāties. (pareizi: ņemot vērā, ka; tā kā)
Skolotāja stādīja priekšā jauno skolnieci. (pareizi: iepazīstināja ar)
Kioskā pārdodas avīzes. (pareizi: tiek pārdotas)
Trīs dienas atpakaļ es saslimu. (pareizi: pirms trim dienām)
Svarīgi!
Vēl viena problēma, ko apskata stilistika, ir daudzvārdība, un daudzi vārdu savienojumi latviešu valodā ir pārņemti no krievu valodas:
izdarīt remontu – remontēt;
veikt iepirkumus – iepirkties;
sēklas materiāls – sēkla;
dot zvērestu – zvērēt;
izteikt brīdinājumu – brīdināt.
Svarīgi!
Reizēm bez vajadzības tiek lietoti lieki vārdi:
divi dvīņi – dvīņi;
sava autobiogrāfija – autobiogrāfija;
ierobežots limits – limits vai ierobežojumi.
  • Vārdu neiederīgs lietojums:
  • Stilam neatbilstošs vārdu lietojums.
  • Mani pārsteidz, ka Latvijas iedzīvotāji tik dikti seko līdzi sliktajām ziņām. dikti – pareizi: ļoti, uzmanīgi, cītīgi u.tml.
  • Satura ziņā netrāpīga vārda lietojums.
Virsdiriģents atzīmēja zēnu koru izcilo sniegumu.
atzīmēja – pareizi: uzslavēja, minēja, uzsvēra u.tml.
  •  Nepareizs vai nevēlams vārdu lietojums.
Mūsu koris jau otro gadu debitēja Dziesmu svētkos. Nepareizi: debitēja – pareizi: piedalījās (debitēt – darīt kaut ko pirmo reizi).
  • Jāatšķir pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet pēc nozīmes atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā. 
Nākamais ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas ("Nākamais pirkums, nākamā sērija").
Nākošais ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim ("Pretim nākošais cilvēks").