Tieši valoda atšķir cilvēku no pārējās dzīvās pasaules.
Valodas uzdevumi sabiedrībā ir:
- esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana;
- domu, jūtu, gribas izteikšana;
- saziņa;
- ietekmēšana;
- kultūras veidošana un apguve.
Valodas uzdevumi ir ļoti cieši saistīti, nav arī iespējams noteikt galveno uzdevumu.
1. Esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana
Noteikti ne reizi vien, rakstot domrakstu vai stāstot draugam par kādu notikumu, redzētu filmu vai lasītu grāmatu, izskan frāzes: “Es nemāku pateikt.”, “Tu taču saprati tāpat, vai ne?”.
Tātad pietrūkst vārdu, lai materializētu savas domas. Iemesli ir divi – pirmkārt, pārdzīvotais varētu būt tik unikāls, ka tam nav atbilstošu vārdu, otrkārt, lietotāja leksikas apjoms nav pietiekams, lai izteiktu savas domas un emocijas. Ticamāks ir otrais variants.
Ja kādā stundā nākas atbildēt uz jautājumu, par kuru nav pietiekamas informācijas, atbilde bieži tiek veidota lēnām, ar lielām pauzēm – domāšanas process tiek ietērpts vārdos. Runa un doma nav viens un tas pats. Izsakot domu skaļi, tā tiek pārveidota, sakārtota, strukturēta. Domas var salīdzināt ar molekulām – mūsu apziņā tās kustas (veidojas, rodas) tikpat haotiski, taču runa liek haosam pieņemt kādas noteiktas valodas gramatisko struktūru.
2. Domu, jūtu, gribas izteikšana
Turklāt minētos procesus var izteikt ne vien ar konkrētas vārdšķiras vārdiem, bet arī ar intonāciju, skaņas stiprumu, pauzēm starp teikto utt.
Piemērs:
Teikums Es esmu ļoti noguris. var paust:
- objektīvo patiesību — es esmu ļoti noguris pēc mācībām, pēc treniņa, es vienkārši daru to zināmu mammai;
- aizkaitinājumu — es esmu noguris, bet mazais brālis traucē pildīt jau tā grūtos mājas darbus; šādā gadījumā, visticamāk, starp vārdiem būs lielākas pauzes un tonis būs augstāks, un stāstījuma teikums jau tuvināsies izsaukuma teikumam:
Es – esmu – noguris. (!) - izmisumu — es esmu noguris, bet vēl jāsagatavo referāts rītdienas stundai; šādā gadījumā intonācija var būt tuvu raudāšanai un, lai arī teikums joprojām pēc izteikuma mērķa ir stāstījuma teikums, tomēr tas tuvinās nepabeigtajam teikumam; ir vēlme pažēloties par nepadarāmo un saņemt līdzcietību no klausītāja:
Es esmu noguris. (...)
3. Saziņa
Cilvēkiem sazinoties, pēc valodas pētnieku domām, tiek izmantoti apmēram 45 procenti neverbālo izteiksmes līdzekļu un 55 procenti verbālo izteiksmes līdzekļu.
Taču daļa neverbālo līdzekļu, piemēram, zīmes, radīti uz valodas pamata.
Taču daļa neverbālo līdzekļu, piemēram, zīmes, radīti uz valodas pamata.
Piemērs:
Luksofora sarkanais signāls nozīmē stāvi!.
Pacelti divi pirksti, veidojot burtu V, nozīmē victory (uzvara).
Mājiens ar roku nozīmē nāc šurp!.
Pacelti divi pirksti, veidojot burtu V, nozīmē victory (uzvara).
Mājiens ar roku nozīmē nāc šurp!.
4. Ietekmēšana
Valoda ir spēcīgs cilvēku ietekmēšanas līdzeklis.
Jebkura klausītājiem adresēta runa ir iedvešana.
Senajā Grieķijā 3. un 2. gs. p. m. ē. izveidojās īpaša zinātne par runas mākslu – retorika.
Izmantojot vārda spēku, cilvēkos var rosināt domas, modināt izjūtas un gribu.
Ar valodu mēs varam ietekmēt ne tikai citus, bet arī sevi.
Senajā Grieķijā 3. un 2. gs. p. m. ē. izveidojās īpaša zinātne par runas mākslu – retorika.
Izmantojot vārda spēku, cilvēkos var rosināt domas, modināt izjūtas un gribu.
Ar valodu mēs varam ietekmēt ne tikai citus, bet arī sevi.
5. Kultūras veidošana un apguve
Kultūra ir cilvēka un sabiedrības radoša un pārveidojoša darbība, kā arī tās rezultāti, kuros apkopota un iemiesota sabiedrības pieredze un kuri raksturo sabiedrības vēsturiskās attīstības pakāpi.
Ir gan garīgā, gan materiālā kultūra.