Vienkāršs paplašināts teikums ir tāds teikums, kurā gramatisko centru paskaidro teikuma palīglocekļi (vismaz viens).
Piemērs:
Artūrs nolika zobenu.
kas nolika? – Artūrs – teikuma priekšmets
ko darīja Artūrs? – nolika – izteicējs
ko nolika? – zobenu – papildinātājs
kas nolika? – Artūrs – teikuma priekšmets
ko darīja Artūrs? – nolika – izteicējs
ko nolika? – zobenu – papildinātājs
Artūrs uzmanīgi nolika zobenu uz vecas koka lādes.
kas nolika? – Artūrs – teikuma priekšmets
kā nolika? – uzmanīgi – apstāklis
ko darīja Artūrs? – nolika – izteicējs
ko nolika? – zobenu – papildinātājs
kur nolika? – uz lādes – apstāklis
kādas lādes? – koka – apzīmētājs
kādas lādes? – vecas – apzīmētājs
kas nolika? – Artūrs – teikuma priekšmets
kā nolika? – uzmanīgi – apstāklis
ko darīja Artūrs? – nolika – izteicējs
ko nolika? – zobenu – papildinātājs
kur nolika? – uz lādes – apstāklis
kādas lādes? – koka – apzīmētājs
kādas lādes? – vecas – apzīmētājs
Protams, teikuma virslocekļi var būt vienlīdzīgi.
Piemērs:
Artūrs nolika zobenu un nopūtās.
Ko darīja Artūrs? – nolika un nopūtās – vienlīdzīgi izteicēji
Ko darīja Artūrs? – nolika un nopūtās – vienlīdzīgi izteicēji
Vienlīdzīgo teikuma locekļu virkni ierobežo tikai autora fantāzija un teikuma mērķis.
Piemērs:
Artūrs nolika zobenu, pakasīja aiz auss, paskatījās debesīs, klusi nopūtās, pagrieza pirātiem muguru un lēnām aizgāja uz savu kajīti.
Vienlīdzīgi izteicēji – nolika, pakasīja, paskatījās, nopūtās, pagrieza un aizgāja
Visas minētās darbības veic viena persona – Artūrs
Vienlīdzīgi izteicēji – nolika, pakasīja, paskatījās, nopūtās, pagrieza un aizgāja
Visas minētās darbības veic viena persona – Artūrs
Vienlīdzīgu teikuma locekļu virknes var veidot visi teikuma locekļi – gan virslocekļi, gan palīglocekļi.
Piemērs:
Artūrs nolika zobenu uz lielas, vecas lādes.
Lielas, vecas – vienlīdzīgi apzīmētāji
Artūrs uz lādes nolika zobenu un smilšu pulksteni.
Zobenu un pulksteni – vienlīdzīgi papildinātāji
Artūrs lēnām un uzmanīgi nolika zobenu uz lādes.
Lēnām un uzmanīgi – vienlīdzīgi apstākļi
Lielas, vecas – vienlīdzīgi apzīmētāji
Artūrs uz lādes nolika zobenu un smilšu pulksteni.
Zobenu un pulksteni – vienlīdzīgi papildinātāji
Artūrs lēnām un uzmanīgi nolika zobenu uz lādes.
Lēnām un uzmanīgi – vienlīdzīgi apstākļi
Piemērs:
Artūrs uzmanīgi apskatīja savus dārgumus: briežādas maisiņus ar dubloniem, zamšādas maciņus ar pērlēm un dārgakmeņiem un dažādu krāsu koraļļu zariņus.
Vispārinošais vārds – dārgumus
Vienlīdzīgie papildinātāji – maisiņus, maciņus un zariņus
Vispārinošais vārds – dārgumus
Vienlīdzīgie papildinātāji – maisiņus, maciņus un zariņus
Vienkāršā teikumā var būt arī divdabja teiciens.
Piemērs:
Palūkojies pār plecu, Artūrs atvēra dārgumu lādi.
Palūkojies pār plecu – divdabja teiciens, ko veido lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis palūkojies un to paskaidrojošie palīglocekļi.
Palūkojies pār plecu – divdabja teiciens, ko veido lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis palūkojies un to paskaidrojošie palīglocekļi.
Vienkāršā teikumā var tikt lietota arī uzruna.
Piemērs:
Otto, nāksi zvejot?
Otto – uzruna
nāksi – izteicējs
Otto – uzruna
nāksi – izteicējs
Teikumā nav minēts teikuma priekšmets, bet to var izsecināt no darbības vārda formas:
[tu] nāksi.
Šādu teikuma virslocekli sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Uzruna nav teikuma loceklis. Uzruna ir vārds vokatīvā, proti, tas ir vārds bez jautājuma, taču jebkurš teikuma loceklis atbild uz kādu jautājumu.
[tu] nāksi.
Šādu teikuma virslocekli sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Uzruna nav teikuma loceklis. Uzruna ir vārds vokatīvā, proti, tas ir vārds bez jautājuma, taču jebkurš teikuma loceklis atbild uz kādu jautājumu.
Svarīgi!
Vienkāršā paplašinātā teikumā:
1) bez gramatiskā centra ir vismaz viens palīgloceklis;
2) ir tikai viens gramatiskais centrs;
3) var būt dažādas sintaktiskas konstrukcijas, kas neietekmē teikuma uzbūvi (vienlīdzīgi teikuma locekļi, vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu, uzruna, divdabja teiciens u.c.).
1) bez gramatiskā centra ir vismaz viens palīgloceklis;
2) ir tikai viens gramatiskais centrs;
3) var būt dažādas sintaktiskas konstrukcijas, kas neietekmē teikuma uzbūvi (vienlīdzīgi teikuma locekļi, vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu, uzruna, divdabja teiciens u.c.).