Apzīmētājs ir teikuma palīgloceklis, kas teikumā raksturo ar lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu (piemēram, ar īpašības vārdu, divdabi, vietniekvārdu vai skaitļa vārdu) izteiktas parādības vai priekšmeta kvalitatīvu vai kvantitatīvu pazīmi.
Apzīmētājs pakārtots lietvārdam vai tā aizstājējam. Tas izsaka pazīmi.
Raksturīgie jautājumi — kāds?, kāda?, kurš?, kura?, cik?, kā?
Piemērs:
Te nu bija diezgan augsts kalns, vietām kaila smiltaine, vietām apaudzis tumšzaļām priedītēm.
Rāma (kāda?) upe plūda ceļa (kā?) kreisajā (kurā?) pusē.
Rāma (kāda?) upe plūda ceļa (kā?) kreisajā (kurā?) pusē.
Papildinātājs ir teikuma palīgloceklis, kas parasti kaut ko paskaidro par teikuma locekļiem, kuri izteikti ar darbības vārdu, lietvārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu, retumis arī ar izsauksmes vārdu.
Papildinātājs parasti pakārtots darbības vārdam. Tas paskaidro darbības vārdu; norāda, uz ko vērsta darbība vai ar ko to veic.
Raksturīgie jautājumi — ko?, kam?, ar ko?, par ko?, pret ko?, uz ko?, no kā?, ko darīt?, kā?
Piemērs:
Vai tuksnesi var atdzīvināt par auglīgu tīrumu?
Man prieks par cilvēkiem (par ko?), kas tiek uz augšu.
Man prieks par cilvēkiem (par ko?), kas tiek uz augšu.
Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas paskaidro parasti ar darbības vārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu izteiktu teikuma locekli.
Apstākļi teikumā raksturo darbību vai pazīmi kvalitātes, kvantitātes un intensitātes ziņā, kā arī norāda darbības vietu, laiku, veidu, cēloni, nolūku, pavaddarbību.
Apstāklis teikumā parasti pakārtots darbības vārdam, īpašības vārdam vai apstākļa vārdam. Tas izsaka īpašību, pazīmi, kas piemīt darbībai vai stāvoklim.
Raksturīgie jautājumi — jautājumi atkarīgi no apstākļa nozīmes: kad?, kur?, kā?, kāpēc?, cik lielā mērā? u.c.
Piemērs:
Laipni pie debesīm mirdzēja zvaigžņu bari, bālgani vizēja putnu ceļš.
Te (kur?) mūs sagaidīja liels pārsteigums.
Te (kur?) mūs sagaidīja liels pārsteigums.
Pielikums ir teikuma palīgloceklis, kas paskaidro, precizē ar lietvārdu, vietniekvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu izteiktu parādību vai priekšmetu.
Pielikums vienmēr ir tādā pašā locījumā, kādā ir raksturojamais vārds, un bieži vien arī tādā pašā dzimtē un skaitlī.
Pielikums pakārtots lietvārdam vai vietniekvārdam un atbild uz to pašu jautājumu, uz kuru atbild paskaidrojošais vārds.
Piemērs:
Brālis strādā par inženieri tehnologu.
Dēls Mārtiņš bija stiprs atbalsts darbā.
Kurpnieks Grīns pats pirmais uzcēlis savu māju upes pusē.
Dubultloceklis ir teikuma palīgloceklis, kas izsaka personas vai priekšmeta stāvokli vai pazīmi kādas norises laikā.
Dubultloceklis pakārtots lietvārdam vai vietniekvārdam un darbības vārdam vienlaikus. Tas izsaka izsaka personas vai priekšmeta stāvokli vai pazīmi kādas norises laikā.
Piemērs:
To vakaru viņi ilgi nosēdēja salauzti, izmisuši, nekādu īstu padomu nevarēdami atrast.
Laimīgam un lepnam man vajadzēja būt.
Laimīgam un lepnam man vajadzēja būt.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?