Uzruna ir vārds vokatīvā, ar kuru teikumā uzrunā dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību.
Piemērs:
Māsiņ, vai varat pasaukt dakteri?
Uzrunas grupa veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds; parasti tas ir apzīmētājs vai pielikums.
Piemērs:
Mīļo māsiņ, kad jūs man atkal dosiet zāles?
Svarīgi!
Uzruna nav teikuma loceklis.
Uzrunu un uzrunas grupu atdala ar komatiem.
Uzrunu un uzrunas grupu atdala ar komatiem.
Uzruna teikumā var būt gan teikuma vai teikuma daļas sākumā, gan beigās, gan arī - starp citiem teikuma vārdiem.
Piemērs:
Māmiņ, vai es drīkstu šovakar aiziet pie draudzenes?
Vai es drīkstu, māmiņ, šovakar aiziet pie draudzenes?
Vai es drīkstu šovakar aiziet pie draudzenes, māmiņ?
Vai es drīkstu, māmiņ, šovakar aiziet pie draudzenes?
Vai es drīkstu šovakar aiziet pie draudzenes, māmiņ?
Svarīgi!
Personu vietniekvārdi tu, jūs uzrunā neietilpst.
Piemērs:
Ko tu, Jēkab, šovakar darīsi?
Cik jums, māksliniec, šodien skaista kleita!
Cik jums, māksliniec, šodien skaista kleita!
Uzruna un uzrunas grupa ar komatu jānošķir arī no izsauksmes vārda.
Piemērs:
Ai, Zanīt, tev gan ir košs puķu pušķis!
Tādu teikumu beigās, kuros ir uzruna vai uzrunas grupa, visbiežāk liek izsaukuma vai jautājuma zīmi.