5. Pozicionālās skaņu pārmaiņas

Latviešu valodā ir dažādi pozicionālo skaņu pārmaiņu veidi.

 

1. balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
daudzpusīgs [daucpusīks], izkurināt [iskurināt]
 

2. nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
apguldīt [abguldīt], rakdams [ragdams]

  

Asimilācija balsīguma ziņā latviešu valodā ir bieži sastopama. Tā notiek visās morfēmu sadurās, kur blakus nonāk dažāda balsīguma troksneņi (izņemot v un j — tie asimilācijai nepakļaujas).
 
Balsīgie troksneņi vārda beigās savu balsīgumu saglabā.

Pozicionāla afrikāta [c] rodas saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā. Pozicionāla afrikāta var izveidoties, ja pirms galotnes atrodas līdzskanis t vai d.

Latviešu valodas dialektos izplatīta pozicionāla afrikāta arī tad, ja galotnes s priekšā nonācis n.

Par vidējā asimilācijas centra rašanos vārdā sauc gadījumus, kad troksneņu s vai z vietā stājas š vai ž.

 

Šādas pārmaiņas rodas:

1. priedēkļa un saknes sadurā;
aizčāpot [aiščāpuot], izšaut [iššaut]

2. saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā;
svešs [sveš:], dažs [daš:]

 

Līdzskaņi v un j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšējo patskani, izrunā tuvinās patskanim, un izveidojas pozicionāls divskanis.

Pozicionāls līdzskaņa zudums literārajā valodā sastopams reti. Zūd līdzskanis t, ja nonāk līdzskaņa d priekšā.

 

Šāds zudums notiek:

1. vecu salikteņu komponentu sadurā;
svētdiena — [svēdiena]

2. priedēkļa at- un saknes sadurā;
atdot — [aduot]

 

Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina.

Latviešu valodā retāk, bet izloksnēs bieži sastopama kontrakcija — divu blakus esošu, bet pie dažādām zilbēm piederošu patskaņu saplūšana vienā.

Kontrakcijas rezultātā divas zilbes saplūst vienā.