Salīdzinot kādam priekšmetam vai dzīvai būtnei piemītošās pazīmes vai īpašības, tiek izmantotas īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.
Salīdzināmās pakāpes ir īpašības vārda formas, kas norāda uz kādas pazīmes vai īpašības intensitāti, kvalitāti, kvantitāti u.tml.
Piemērs:
Līst lietus, parādās peļķes.
Man ir slapjas kājas.

Lietus līst vēl arvien, peļķes kļūst arvien lielākas.
Manas kājas ir slapjākas nekā pirms piecām minūtēm.

Lietus gāž aumaļām, es brienu ūdenī līdz ceļiem.
Kamēr tieku līdz mājām, manas kājas ir visslapjākās kājas pasaulē.
  
slapjas – slapjākas - visslapjākās
 
Ir 3 īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.
1. Pamata pakāpe
Pamata pakāpē īpašības vārds tikai nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, nesalīdzinot to ar kādam citam priekšmetam vai dzīvai būtnei piemītošu pazīmi vai īpašību.
Pamata pakāpē īpašības vārdam var būt gan noteiktā, gan nenoteiktā galotne.
labs, maiga, varenais, skaistā
 
2. Pārākā pakāpe
Pārākā pakāpe nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, kas piemīt lielākā mērā nekā citam priekšmetam vai dzīvai būtnei.
Pārākajā pakāpē īpašības vārdam var būt gan noteiktā, gan nenoteiktā galotne.
labāks, maigāka, varenākais, skaistākā
 
3. Vispārākā pakāpe
Vispārākajā pakāpē nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, kas piemīt vislielākā mērā nekā citam priekšmetam vai dzīvai būtnei.
Vispārākajā pakāpē īpašības vārdam ir tikai noteiktā galotne.
vislabākais, vismaigākā, visvarenākais, visskaistākā

Pārākās pakāpes veidošana 
Pārāko pakāpi veido no īpašības vārda pamata pakāpes celma, pievienojot attiecīgo izskaņu.
Ja pārāko pakāpi veido īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni, tad pievieno izskaņas:
  • -āks vīriešu dzimtes vārdiem;
    zaļš – zaļāks;
  • -āka sieviešu dzimtes vārdiem;
    zaļa – zaļāka.
Ja pārāko pakāpi veido īpašības vārdiem ar noteikto galotni, tad pievieno izskaņas:
  • -ākais vīriešu dzimtes vārdiem;
    zaļais – zaļākais;
  • -ākā sieviešu dzimtes vārdiem;
    zaļā – zaļākā.

Vispārākās pakāpes veidošana
Vispārāko pakāpi veido no īpašības vārda pārākās pakāpes celma, tam pievienojot vis- un noteikto galotni.
Piemērs:
zaļš – zaļāks –  viszaļākais
zaļais – zaļākaisviszaļākais
zaļa – zaļākaviszaļākā
zaļā – zaļākāviszaļākā
Svarīgi!
Īpašības vārdiem, kuri sākas ar s, vispārākajā pakāpē blakus rakstāmi divi līdzskaņi s.
Piemērs:
skaista – visskaistākā
stiprs – visstiprākais
Vispārāko pakāpi var izteikt, izmantojot īpašības vārda pārāko pakāpi kopā ar vārdu pats/pati.
Piemērs:
pati zaļākā
pats zaļākais
Svarīgi!
Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes neveido tiem īpašības vārdiem, kuri izsaka pazīmes vai īpašības, kuras nespēj pamazināties un palielināties.
Tie ir:
īpašības vārdi ar izskaņām -ējs, -ējais, -ēja, -ējā
galējs, vidējais, galēja, vidējā
lielākā daļa īpašības vārdu ar izskaņām -īgs, -īgais, -īga, -īgā
mūžīgs, mūžīgais, mūžīga, mūžīgā
lielākā daļa īpašības vārdu ar izskaņām -isks, -iskais, -iska, -iskā 
vēsturisks, vēsturiskais, vēsturiska, vēsturiskā
svešvārdi, kuru nozīme jau izsaka vispārāko pakāpi
maksimāls – vislielākais
minimāls – vismazākais
optimāls – vispiemērotākais
daži latviskas cilmes vārdi
bass, kurls, mēms
Celms ir vārda daļa bez galotnes.
 
Salīdzinājumu veidošana
Veidojot salīdzinājumus, var izmantot:
1. pārākās pakāpes formu kopā ar prievārdu par;
Vasara ir siltāka par pavasari.
 
2. pārākās pakāpes formu kopā ar nekā vai ;
nekā – lieto, izsakot apgalvojumu;
– izsakot noliegumu.
Vasara ir siltāka nekā pavasaris.
Pavasaris nav siltāks kā vasara.
Svarīgi!
Salīdzinājumos pirms vārdiem , nekā, it kā komatu neliek.
Piemērs:
Pēc pavasara talkas meži ir tīrāki nekā pirms tās.

BET!
  
Arī tu vari domāt, kā vēl varētu uzlabot zemes stāvokli un gaisa tīrību.