Darbības vārdi ir viena no plašākajām vārdšķirām latviešu valodā.
Par vārda piederību darbības vārda vārdšķirai liecina:
1. vārda spēja mainīties laikos, personās, kārtās un izteiksmēs;
2. raksturīgā nenoteiksmes galotne.
Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli.
Darbība var būt ļoti daudzveidīga.
Piemērs:
iet – tieši nosaukta darbība
gulēt – stāvoklis
gribēt – attālināti nosaukta darbība
augt – darbība kā pāreja no viena stāvokļa otrā
mīlēt – rāda darītāja attieksmi pret kaut ko
sākt – norāda darbības sākumu
beigt – norāda darbības nobeigumu
gulēt – stāvoklis
gribēt – attālināti nosaukta darbība
augt – darbība kā pāreja no viena stāvokļa otrā
mīlēt – rāda darītāja attieksmi pret kaut ko
sākt – norāda darbības sākumu
beigt – norāda darbības nobeigumu
skriet, mācīties, sapņot, ilgoties – darbības vārdi
Bet!
Piemērs:
skriešana, mācīšanās, sapņošana, ilgošanās – lietvārdi
Darbības vārda laiki
1. tagadnē – darbība notiek pašlaik, runas momentā;
2. pagātnē – darbība jau ir notikusi pirms runas momenta;
3. nākotnē – darbība vēl tikai notiks pēc runas momenta.
Piemērs:
Skatos filmu, kad pēkšņi atskan durvju zvans. (Tagadne)
Skatījos filmu, kad pēkšņi atskanēja durvju zvans. (Pagātne)
Vakarā, kad atnākšu no treniņa, skatīšos filmu. (Nākotne)
Skatījos filmu, kad pēkšņi atskanēja durvju zvans. (Pagātne)
Vakarā, kad atnākšu no treniņa, skatīšos filmu. (Nākotne)
Darbības vārda personas
|
Persona
|
Vienskaitlis
|
Daudzskaitlis
|
|
1.
|
es
|
mēs
|
|
2.
|
tu
|
jūs
|
|
3.
|
viņš, viņa
|
viņi, viņas
|
Piemērs:
Es vasarā daudz ceļoju.
es ceļoju – vienskaitļa 1. persona
Mēs [ar brāli] Ziemassvētkos vienmēr braucam pie vecmāmiņas.
mēs [ar brāli] braucam - daudzskaitļa 1. persona
mēs [ar brāli] braucam - daudzskaitļa 1. persona
Vecmāmiņa svētkos cep ne vien pīrādziņus, bet arī kūkas.
vecmāmiņa [viņa] cep – vienskaitļa 3. persona
vecmāmiņa [viņa] cep – vienskaitļa 3. persona
Pļāpādami jūs nedzirdējāt, ka esam atbraukuši.
jūs nedzirdējāt – daudzskaitļa 2. persona
jūs nedzirdējāt – daudzskaitļa 2. persona
Darbības vārda kārta
Darbības vārda kārta rāda, vai darbības veicējs teikumā ir minēts vai nav minēts.
Darbības vārdiem teikumā var būt darāmā kārta vai ciešamā kārta.
Darbības vārdiem teikumā var būt darāmā kārta vai ciešamā kārta.
1. Ja darbības vārds ir darāmajā kārtā, tad teikumā minēts arī šīs darbības veicējs, kas parasti ir nominatīva locījumā.
Piemērs:
Dežurants pēc stundas klasē atvēra logu.
kas? – dežurants
ko darīja? – atvēra
atvēra – darbības vārds darāmajā kārtā
kas? – dežurants
ko darīja? – atvēra
atvēra – darbības vārds darāmajā kārtā
2. Ja darbības vārds ir ciešamajā kārtā, tad teikumā nav minēts darbības veicējs, bet gan tikai darbības objekts, kas “cieš” darbības rezultātā.
Piemērs:
Starpbrīdī tika atvērti logi.
kas? – logi
kas tika darīts [ar logiem]? – tika atvērti
Logi šajā gadījumā “cieš” – tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts – tas var būt gan skolotājs, gan skolēns.
tika atvērti - darbības vārds ciešamajā kārtā
kas? – logi
kas tika darīts [ar logiem]? – tika atvērti
Logi šajā gadījumā “cieš” – tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts – tas var būt gan skolotājs, gan skolēns.
tika atvērti - darbības vārds ciešamajā kārtā
Ciešamajā kārtā darbības vārds parasti ir pārejošs, proti, tam var uzdot jautājumu ko? (skat. Darbības vārda nenoteiksme).
Arī šajā teikumā, pārveidojot darbības vārdu nenoteiksmē, var pavaicāt šo jautājumu:
Arī šajā teikumā, pārveidojot darbības vārdu nenoteiksmē, var pavaicāt šo jautājumu:
Piemērs:
tika atvērti – atvērt (ko darīt?) – ko? – logus, grāmatu, durvis
Latviešu valodā ciešamo kārtu lieto retāk nekā darāmo kārtu.
Nedrīkst sajaukt ciešamās kārtas teikumus ar tādiem darāmās kārtas teikumiem, kuros darītājs nav nosaukts.
Nedrīkst sajaukt ciešamās kārtas teikumus ar tādiem darāmās kārtas teikumiem, kuros darītājs nav nosaukts.
|
Darāmā kārta
|
Ciešamā kārta
|
|
Mani lutina.
ko lutina? - mani (darbības objekts) |
Es tieku lutināts.
kas tiek lutināts? – es (darbības objekts) es “ciešu” – es tieku [vecmāmiņas, mammas, māsas] lutināts |
Ciešamās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības objekts, bet darāmās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības veicējs.
Darbības vārda izteiksmes
Piemērs:
Es ēdu saldējumu. – fakta konstatācija
Es gribētu saldējumu. – vēlēšanās
Man jāēd saldējums. – vajadzība
Ēdiet saldējumu! – pavēle
Es vakar esot apēdis visu saldējumu. – atstāstīta darbība, par kuru nav īstas pārliecības
Es gribētu saldējumu. – vēlēšanās
Man jāēd saldējums. – vajadzība
Ēdiet saldējumu! – pavēle
Es vakar esot apēdis visu saldējumu. – atstāstīta darbība, par kuru nav īstas pārliecības
Latviešu valodā ir piecas izteiksmes:
1. īstenības izteiksme;
2. atstāstījuma izteiksme;
3. vēlējuma izteiksme;
4. vajadzības izteiksme;
5. pavēles izteiksme.
Darbības vārdam piemīt spēja mainīties katrā izteiksmē.
|
Izteiksme
|
Darbības vārds
|
|
īstenības
|
ēdu, ēdīšu
|
|
atstāstījuma
|
esot ēdis
|
|
vēlējuma
|
ēstu
|
|
vajadzības
|
jāēd
|
|
pavēles
|
ēd! ēdiet!
|