Daļēji lokāmie divdabji parasti norāda blakus kustību, kas pavada galveno darbību.
Piemērs:
Zosis nāca klaigādamas
No dūņaina ezeriņa;
Meitas nāca dziedādamas
No dzeltena linu lauka.
 
klaigādamas – zosis nāk un klaigā
dziedādamas – meitas nāk un dzied
Parasti abas darbības veic viens un tas pats darītājs.
Piemērs:
Zosis gan nāk, gan klaigā.
Meitas gan nāk, gan dzied.
Daļēji lokāmo divdabi veido, darbības vārda nenoteiksmes galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo izskaņu: -dams, -dama, -damies, -damās.
 
Daļēji lokāmajam divdabim piemīt darbības vārda un apstākļa vārda daba.
Divdabim ir:

1) vīriešu un sieviešu dzimte;
Piemērs:
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.

līgodama – sieviešu dzimte
 
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.

dziedādams – vīriešu dzimte
2) vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Piemērs:
Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
 
dziedādams – vienskaitļa nominatīvs
 
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.
 
dziedādami – daudzskaitļa nominatīvs
Daļēji lokāmā divdabja pareizrakstība
 
Daļēji lokāmā divdabja rakstība un izruna mēdz atšķirties – ja divdabja izskaņas balsīgā līdzskaņa d priekšā nonāk darbības vārda saknes nebalsīgais līdzskanis.

Rakstība
Izruna
nesdams
[nezdams]
likdams
[ligdams]
slēpdams
[slēbdams]

Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību pirms divdabja izskaņas, pagātnē jāpārveido tas darbības vārds, no kura nenoteiksmes celma divdabis veidots.
 
Nenoteiksme
Darbības vārds pagātnē
Divdabis
lauzt
lauza
lauzdams
mest
meta
mezdams
vest
veda
vezdams
nest
nesa
nesdams
lūgt
dza
gdams
liekt
lieca
liekdams
slēpt
slēpa
slēpdams
likt
lika
likdams