Darbības vārds atstāstījuma izteiksmē izsaka darbību, kura ir notikusi, bet kuru runātājs pats nav veicis – runātājs atstāsta cita teikto.
Atstāstījuma izteiksmē ir četri laiki:
- vienkāršie laiki – tagadne un nākotne;
- saliktie laiki – tagadne un nākotne.
|
Vienkāršā
|
|
|
tagadne
|
nākotne
|
|
Māris labprāt pieskatot savu mazo māsu.
|
Māris labprāt pieskatīšot savu mazo māsu.
|
|
Saliktā
|
|
|
tagadne
|
nākotne
|
|
Māris labprāt esot pieskatījis savu mazo māsu.
|
Māris labprāt būšot pieskatījis savu mazo māsu.
|
Atstāstījuma izteiksmi veido no īstenības izteiksmes celmiem, attiecīgā laika celmam pievienojot izteiksmes rādītāju -ot vai -oties.
Izskaņu -ot pievieno tiešajiem darbības vārdiem, -oties – atgriezeniskajiem darbības vārdiem.
|
Nenoteiksme
|
Vienkāršā tagadne
|
Vienkāršā nākotne
|
|
vizināt
|
vizinot
|
vizināšot
|
|
vizināties
|
vizinoties
|
vizināšoties
|
Svarīgi!
Atstāstījuma izteiksmē nav pagātnes laiku.
Piemērs:
Vakar es satiku senu draugu.
Vakar viņš esot saticis senu draugu.
Vakar viņš esot saticis senu draugu.
Salikto laiku formas veido tāpat kā īstenības izteiksmē, tikai palīgdarbības vārds būt iegūst atstāstījuma izteiksmes formu – esot vai būšot.
|
Īstenības izteiksme
|
Atstāstījuma izteiksme
|
|
es esmu vizinājies
|
es esot vizinājies
|
|
es būšu vizinājies
|
es būšot vizinājies
|
Atstāstījuma izteiksmē darbības vārds nemainās personu formās.
Piemērs:
es vizinoties
tu vizinoties
jūs vizinoties
viņas vizinoties
tu vizinoties
jūs vizinoties
viņas vizinoties
Atstāstījuma izteiksmi lieto, stāstot:
- pasakas;
- teikas;
- anekdotes;
- citu personu tiešo runu.
Atstāstot citu personu teikto, tiešo runu pārveido par palīgteikumu, darbības vārdu pārveido atstāstījuma izteiksmē un 1. un 2. personas vietniekvārdus aizstāj ar 3. personas vietniekvārdiem.
|
Tiešā runa
|
Atstāstījums
|
| Māris no rīta satika draugu un vaicāja: “Kāpēc tu vakar nebiji treniņā?” | Māris no rīta esot saticis draugu un vaicājis, kāpēc viņš vakar neesot bijis treniņā. |