Nopietnu pētījumu veikšanai statistikā tiek izmantoti daudzveidīgi datu sadalījuma raksturlielumi.
Datu kopas vidējie lielumi ir aritmētiskais vidējais, mediāna un moda. Mediāna
Datu kopas vidējie lielumi ir aritmētiskais vidējais, mediāna un moda.
Mediāna - augošā vai dilstošā secībā sakārtotas datu virknes vidējais elements (elementi)
Lai noteiktu mediānu, vispirms sakārto visas vērtības augošā (vai dilstošā) secībā, un,
- ja elementu skaits ir nepāra skaitlis, tad mediāna ir datu rindas vidējais elements;
- ja elementu skaits ir pāra skaitlis, tad mediāna ir divu vidējo elementu vidējā vērtība (vidējos saskaita un dala ar 2).
Mediāna sadala visu datu kopu 2 daļās.
Vismaz puse elementu nepārsniedz mediānu | Me (mediāna) | Vismaz puse elementu nav mazāki par mediānu |
Piemērs:
Nosaki skolēna atzīmju mediānu, ja atzīmes ir 5; 9; 8; 2; 10; 8; 7; 2; 10; 2
1) sakārto atzīmes augošā secībā: 2; 2; 2; 5; 7; 8; 8; 9; 10; 10
2) aprēķina divu vidējo elementu aritmētisko vidējo (7+8) : 2 = 7,5.
Tātad mediāna ir 7,5.
2) aprēķina divu vidējo elementu aritmētisko vidējo (7+8) : 2 = 7,5.
Tātad mediāna ir 7,5.
Tas nozīmē, ka vismaz puse no skolēna atzīmēm nav mazākas par 7,5 ballēm.
Moda
Moda ir datu kopā visbiežāk sastopamā vērtība. Vērtība, kuras absolūtais biežums ir vislielākais.
Dotajā piemērā moda ir \(2,\) jo tā ir visbiežāk sastopamā atzīme.
