VIDEO KURSS MATEMĀTIKĀ 9. KLASEI
Jebkuru kvadrātfunkcijas vienādojumu var pierakstīt dažādos veidos. Katrs no tiem veidiem dod iespēju nolasīt dažādu informāciju. Apskatīsim tabulu, kurā ir aprakstītas trīs kvadrātfunkciju vienādojuma pieraksta formas:
 
Forma y=ax2+bx+c y=axx1xx2 y=x+m2+n
Ko var nolasīt?
  • \(a\) parāda parabolas zaru vērsumu.
  • Izmantojot \(a\) un \(b\) var aprēķināt virsotnes koordinātas.
\(x_1\) un \(x_2\) ir punkti, kuros grafiks krusto \(Ox\) asi - funkcijas nulles.  \(m\) ir parabolas virsotnes abscisa \(x_0\) un \(n\) ir virsotnes ordināta \(y_0\).
Ievēro!
x0=b2a
y0=ax02+bx0+c
Vērtības ir jāņem ar pretējo zīmi, nekā tās ir rakstītas iekavās!
Vērtību kas atrodas iekavās (\(x\) koordināta) ir jāņem ar pretējo zīmi!
Piemērs y=x24x+3 y=(x1)(x3) y=x221
Pierādījums, ka visās formās ir pierakstīts viens un tas pats vienādojums  y=x24x+3 =x23xx+3=x24x+3 =x24x+41=x24x+3
Nolasām!
x0=42=2y0=2242+3=1
 
C(2;1)
x1=1x2=3
 
x0=x1+x22=1+32=2
 
y0=2242+3=1
 
C(2;1)
C(2;1)
 
Kvadrātfunkcijas virsotnes abscisu var apzīmēt \(x_0\) vai \(x_v\) un virsotnes ordinātu - \(y_0\) vai \(y_v\).
 
Uzzīmējot parabolu, varam redzēt, ka visa informācija, kuru mēs ieguvām no vienādojumiem, atbilst grafikam:
 
YCUZD_240322_4666_grafiks teorija_1a.svg