Jebkuru kvadrātfunkcijas vienādojumu var pierakstīt dažādos veidos. Katrs no tiem veidiem dod iespēju nolasīt dažādu informāciju. Apskatīsim tabulu, kurā ir aprakstītas trīs kvadrātfunkciju vienādojuma pieraksta formas:
 
Forma y=ax2+bx+c y=axx1xx2 y=x+m2+n
Ko var nolasīt?
  • \(a\) parāda parabolas zaru vērsumu.
  • Izmantojot \(a\) un \(b\) var aprēķināt virsotnes koordinātas.
\(x_1\) un \(x_2\) ir punkti, kuros grafiks krusto \(Ox\) asi - funkcijas nulles.  \(m\) ir parabolas virsotnes abscisa \(x_0\) un \(n\) ir virsotnes ordināta \(y_0\).
Ievēro!
x0=b2a
y0=ax02+bx0+c
Vērtības ir jāņem ar pretējo zīmi, nekā tās ir rakstītas iekavās!
Vērtību kas atrodas iekavās (\(x\) koordināta) ir jāņem ar pretējo zīmi!
Piemērs y=x24x+3 y=(x1)(x3) y=x221
Pierādījums, ka visās formās ir pierakstīts viens un tas pats vienādojums  y=x24x+3 =x23xx+3=x24x+3 =x24x+41=x24x+3
Nolasām!
x0=42=2y0=2242+3=1
 
C(2;1)
x1=1x2=3
 
x0=x1+x22=1+32=2
 
y0=2242+3=1
 
C(2;1)
C(2;1)
 
Kvadrātfunkcijas virsotnes abscisu var apzīmēt \(x_0\) vai \(x_v\) un virsotnes ordinātu - \(y_0\) vai \(y_v\).
 
Uzzīmējot parabolu, varam redzēt, ka visa informācija, kuru mēs ieguvām no vienādojumiem, atbilst grafikam:
 
YCUZD_240322_4666_grafiks teorija_1a.svg