Raksturīgākā algebras un aritmētikas atšķirība ir tā, ka algebrā ievieš nezināmos lielumus, kuri, vadoties pēc dotā uzdevuma nosacījumiem, tiek aprēķināti. Algebrā nezināmos lielumus apzīmē ar vienu burtu, piemēram, \(a\), \(b\), \(c\), \(x\), \(y\), \(m\), \(n\), \(u\), \(v\).
Algebrā burti ir nezināmie lielumi jeb mainīgie.
Matemātisku izteiksmi, kurā ir arī mainīgie, sauc par algebrisku izteiksmi.
Piemērs:
Dota izteiksme \(2a + 3b\). Ar burtiem \(a\) un \(b\) izteiksmē apzīmēti lielumi, kuru skaitliskā vērtība var mainīties.
Aprēķināt dotās izteiksmes vērtību, ja \(a = -4\) un \(b = 1\).
Ja starp burtu un skaitli nav zīmes, tad tā ir reizināšana!
Burtu vietā ievieto dotās vērtības:
Piemērs:
Aprēķināt \(F(-5)\), ja \(F(x) = 2x +17\).
Burta vietā ievieto skaitli \(x = -5\).
\(F(-5)=2\cdot (-5) + 17 = -10 + 17 = 7\)