Satura rādītājs:
Teorija
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Gatavojies optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbam matemātikā 2024. gadā | Saites uz Matemātika I dokumentiem. |
| 2. | Parauguzdevums. Ģeometriskā progresija | M.O.4.1.1. Saskata likumsakarību ģeometriskajā progresijā un pieraksta to ar vispārīgā locekļa formulu. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Rekurenti un vispārīgi uzdotas virknes | 00:20:00 | vidēja | 25 p. | M.O.4.1.2. Nosaka virknes nezināmos locekļus, sakarības starp virknes locekļiem, ja tā uzdota vispārīgi vai rekurenti, vienkāršākos gadījumos pāriet no viena virknes uzdošanas veida uz citu. |
| 2. | Ģeometriskā progresija | 00:30:00 | augsta | 17 p. | M.O.4.1.1. Saskata likumsakarību ģeometriskajā progresijā un pieraksta to ar vispārīgā locekļa formulu, lieto ģeometriskās progresijas pirmo n locekļu summas formulu. |
| 3. | N-tās pakāpes sakne | 00:25:00 | vidēja | 28 p. | M.O.3.1.1. Skaidro, kas ir n-tās pakāpes saknes, pakāpes ar racionālu kāpinātāju, ... M.O.3.2.1. Skaidro saistību starp n-tās pakāpes saknes aprēķināšanu, kāpināšanu un logaritmēšanu; formulē un lieto algoritmus darbību izpildei ar ntās pakāpes saknēm (paplašināšana/saīsināšana, sakne no reizinājuma, dalījuma, pakāpes, saknes) ... |
| 4. | Logaritms | 00:30:00 | augsta | 24 p. | M.O.3.2.1. Skaidro saistību starp n-tās pakāpes saknes aprēķināšanu, kāpināšanu un logaritmēšanu; formulē un lieto algoritmus darbību izpildei ar ntās pakāpes saknēm (paplašināšana/saīsināšana, sakne no reizinājuma, dalījuma, pakāpes, saknes) un logaritmiem (reizinājums, dalījums, pakāpe, bāzes maiņa) skaitlisku izteiksmju vērtības aprēķināšanai. |
| 5. | Eksponetpamatvienādojumi | 00:19:00 | vidēja | 23 p. | M.O.4.5.3. Atrisina eksponentvienādojumu, kas pārveidojams pamatformā, un eksponentnevienādību, kas pārveidojama pamatformā, lietojot eksponentfunkcijas īpašības. |
| 6. | Eksponentnevienādības | 00:30:00 | vidēja | 16 p. | M.O.4.5.3. Atrisina eksponentnevienādību, kas pārveidojama formā af(x) < ag(x), lietojot eksponentfunkcijas īpašības. |
| 7. | Eksponenciāli procesi, logaritms | 00:30:00 | augsta | 13 p. | M.O.3.3.1. Lieto logaritmus citu mācību jomu (piemēram, bioloģijas, psiholoģijas, astronomijas, ķīmijas, ģeogrāfijas, fizikas) kontekstā. |