Baltijas jūrā sastopamas vairākas gliemju sugas. Viena no tām ir attēlā redzamā mīdija. Tās ir aktīvas filtrētājas. Filtrējot mīdijas uzņem lielāko daļu no aļģēs, baktērijās un organiskajās atliekās saistītā slāpekļa un fosfora daudzuma. 1 kg dzīvu gliemeņu no ūdens „izņem” vairākus ķīmiskos elementus: 8,5–12 g slāpekļa, 0,6–0,8 g fosfora un 40–50 g oglekļa (Lutz,1980, Petersen & Loo, 2004). 2012. gadā Latvija sadarbībā ar Zviedriju un Somiju iesaistījās projektā „Gliemju komerciālā audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā”. Zviedrijā vietējie iedzīvotāji ir apmierināti ar mīdiju fermu iekārtošanu Baltijas jūras piekrastē.
(Vides Vēstis, 04/2013)
1. Mīdījām ir svarīga loma jūru ekosistēmā. Uzraksti divus pamatojumus šim apgalvojumam!
2. Mīdijas izmanto kā vērtīgu cilvēku uzturproduktu. Kā vēl var izmantot iegūto produkciju?
3. Baltijas jūrā nereti novēro „ūdens ziedēšanu” – zilaļģu savairošanos. Kāpēc mīdijas varētu izmantot „ūdens ziedēšanas” mazināšanai?
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!