Satura rādītājs:
Teorija
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Gatavojies augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbam fizikā 2024. gadā | Gatavojies augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbam fizikā 2023. gadā. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Eksperimentālais un pētnieciskais darbs fizikā | 00:50:00 | vidēja | 57,5 p. | Izvirza pētāmo problēmu un hipotēzi. (A 11.2.2.) Nosaka atkarīgo, neatkarīgo un fiksētos lielumus. (A 11.2.2.) Nosaka mērierīču raksturlielumus – mērapjomu, iedaļas vērtību, mērvienību. (A 11.3.2.) Novērtē iegūto datu precizitāti. (A 11.4.1.) Secina atbilstoši pētāmajai problēmai un/vai hipotēzei. (A 11.6.1.) |
| 2. | Kinemātika I | 00:50:00 | vidēja | 30 p. | Izvērtē masas punkta modeļa lietošanu dažādu situāciju aprakstā. (A 12.2.1.) Analizē situācijas, izmantojot atskaites sistēmas, trajektorijas, ceļa un pārvietojuma jēdzienus. (A 3.1.1.) Zina un lieto vidējā un momentānā ātruma definīciju. Aprēķina nevienmērīgas kustības vidējo ātrumu. (O 3.1.1.) Zina un lieto paātrinājuma definīciju. Nosaka paātrinājumu vienmērīgi paātrinātā kustībā. (A 3.1.1.) Apraksta un analizē ķermeņa kustību brīvajā kritienā, izmantojot koordinātas, ātruma projekcijas un paātrinājuma projekcijas vienādojumus, grafikus un stroboskopiskos attēlus. Aprēķina ceļu brīvā kritiena kustībā. (O 3.1.1.) Apraksta un analizē vertikāli augšup izsviesta ķermeņa kustību, horizontāli izsviesta ķermeņa kustību un slīpi pret horizontu izsviesta ķermeņa kustību, izmantojot koordinātas, ātruma projekcijas un paātrinājuma projekcijas vienādojumus, grafikus un stroboskopiskos attēlus. Aprēķina ceļu izsviesta ķermeņa kustībā. (O 3.1.1.) |
| 3. | Kinemātika II | 00:50:00 | vidēja | 30 p. | Apraksta un analizē vienmērīgi paātrinātu kustību pa riņķa līniju, izmantojot jēdzienus – pagrieziena leņķis, lineārais ātrums, leņķiskais ātrums, leņķiskais paātrinājums, tangenciālais (lineārais) paātrinājums. Salīdzina vienmērīgi paātrinātu taisnvirziena kustību ar vienmērīgi paātrinātu kustību pa riņķa līniju. (A 3.1.1.) |
| 4. | Kinemātika III | 00:50:00 | vidēja | 71,5 p. | Apraksta un analizē vienmērīgu taisnvirziena kustību, izmantojot koordinātas un ātruma projekcijas vienādojumus, grafikus. Aprēķina ceļu vienmērīgā taisnvirziena kustībā. (O 3.1.1.) |
| 5. | Mijiedarbība un spēks I | 00:50:00 | vidēja | 18 p. | Zina un lieto trīs Ņūtona likumus. (A 3.2.1.) Modelē ķermeņu kustību vairāku spēku, kas pielikti masas centrā, darbības gadījumā, nosaka rezultējošo spēku un tā izraisīto paātrinājumu. (A 3.2.1.) Lieto spēka momenta jēdzienu, lai aprakstītu rotācijas kustību. (A 3.2.3.) Zina ķermeņa līdzsvara nosacījumus un lieto tos sviras gadījumā. (A 3.2.3.) Analītiski spriež par procesiem un parādībām, izmantojot spēkus un to sakarības (A 3.2.3.) |
| 6. | Mijiedarbība un spēks II | 00:50:00 | vidēja | 15 p. | Zina un lieto trīs Ņūtona likumus. (A 3.2.1.) Modelē ķermeņu kustību vairāku spēku, kas pielikti masas centrā, darbības gadījumā, nosaka rezultējošo spēku un tā izraisīto paātrinājumu. (A 3.2.1.) |
| 7. | Mijiedarbība un spēks III | 00:50:00 | vidēja | 12 p. | Skaidro impulsa būtību un impulsa nezūdamības likumu, lai prognozētu ķermeņu kustību un mijiedarbību. (A 3.2.3.) Skaidro impulsa momenta būtību un impulsa momenta nezūdamības likumu, lai prognozētu ķermeņu kustību un mijiedarbību. (A 3.2.2., A 3.2.3.) |
| 8. | Gravitācijas lauks un kustība I | 00:50:00 | vidēja | 16 p. | Zina un lieto gravitācijas likumu ķermeņu mijiedarbības aprakstīšanai un kvantitatīvai aprēķināšanai. (O 2.2.1.) Aprēķina brīvās krišanas paātrinājumu dažādu ķermeņu tuvumā. (O 2.2.1.) Zina un lieto smaguma spēka un svara definīciju. Skaidro ķermeņa bezsvara stāvokļa nosacījumus. (O 2.2.1., O 3.1.1.) Skaidro svara maiņu vertikāli paātrinātā kustībā. (O 2.2.1.) Skaidro svara maiņu kustībā uz liektas virsmas. (A 3.1.1.) Pamato drošības pasākumus un riska faktorus atrakciju parkos (“nāves” cilpa, brīvais kritiens u. c.) (O 3.1.4.) |
| 9. | Gravitācijas lauks un kustība II | 00:50:00 | vidēja | 22 p. | Apraksta un analizē ķermeņu kustību ap Sauli, izmantojot Keplera likumus. (A 3.1.3.) Apraksta Zemes mākslīgo pavadoņu kustību kā vienmērīgu kustību pa riņķa līniju, izmantojot raksturlielumus – orbītas rādiuss, kustības ātrums, apriņķojuma periods. (A 3.1.3.) Analītiski spriež par pirmo un otro kosmisko ātrumu, lai skaidrotu mākslīgo pavadoņu izmantošanu tehnoloģijās. (A 3.1.3., O 3.1.1.) Analizē likumsakarības starp Saules sistēmas objektu (planētu, mākslīgo pavadoņu) raksturlielumiem (masa, tilpums, diametrs, brīvās krišanas paātrinājums, kustības trajektorija, apriņķošanas periods, pirmais un otrais kosmiskais ātrums) (O 3.1.3.) |
| 10. | Enerģija un darbs I | 00:50:00 | vidēja | 25 p. | Analītiski spriež par mehāniskiem procesiem, izmantojot raksturlielumus – darbs, jauda, lietderības koeficients. Aprēķina šos raksturlielumus. (O 4.1.1.) Zina un lieto potenciālās enerģijas (noteiktā augstumā pacelta ķermeņa potenciālā enerģija, saspiestas atsperes potenciālā enerģija) un kinētiskās enerģijas formulas, lai aprēķinātu ķermenim piemītošo enerģiju. (O 4.3.3.) |
| 11. | Enerģija un darbs II | 00:50:00 | vidēja | 37 p. | Lieto pilnās mehāniskās enerģijas saglabāšanās likumu noslēgtā sistēmā. Analītiski spriež par pilnās mehāniskās enerģijas izmaiņu kustībā, tai skaitā par mehāniskās enerģijas zudumiem. (O 4.3.3., O 4.1.1.) Risina mehānisku procesu problēmsituācijas, analizējot pilnās mehāniskās enerģijas izmaiņu un lietojot darba, jaudas un lietderības koeficienta jēdzienus. (O 4.3.3.) |
| 12. | Mehāniskās svārstības un viļņi | 00:50:00 | vidēja | 16 p. | Apraksta un analizē harmoniskas svārstības, izmantojot jēdzienus – frekvence, periods, amplitūda un leņķiskais ātrums. Nosaka svārstību fāzi starp divām svārstībām. (O 3.1.2.) Salīdzina rimstošas un nerimstošas, brīvas un uzspiestas svārstības. Skaidro svārstību rezonansi. (A 3.1.2.) Spriež par dažādu raksturlielumu ietekmi uz matemātiskā svārsta un atsperes svārsta svārstību periodu un frekvenci. Spriež par svārstu modeļu izmantošanas iespējām dažādu reālu svārstību procesu aprakstīšanai. (A 3.1.2.) Analītiski spriež par viļņa ātruma, frekvences un viļņa garuma saistību. (O 2.1.2.) |
| 13. | Molekulāri kinētiskās teorijas pamati. Ideāla gāze | 00:50:00 | vidēja | 16 p. | Zina un lieto molekulāri kinētiskās teorijas pamatpieņēmumus. Lieto ideālas gāzes modeli, molekulu raksturlielumus, mola, relatīvās atommasas un Avogadro skaitļa jēdzienus. (O 1.4.1.) Aprēķina molekulu masu, kinētisko enerģiju, impulsu, attālumus starp molekulām gāzē, gāzes blīvumu. (O 1.1.1.) Risina un lieto molekulāri kinētiskās teorijas (MKT) pamatvienādojumu. Gāzu maisījuma gadījumā nosaka gāzes spiedienu kā parciālspiedienu summu (Daltona likums). (O 1.4.1.) Zina, ka molekulu haotiskās kustības vidējā kinētiskā enerģija saistīta ar molekulas brīvības pakāpju skaitu. Skaidrojumu pamato ar temperatūras kā stāvokļa parametra statistisko raksturu. (A 4.2.1.) Zina un lieto termodinamiskas sistēmas stāvokļa parametrus (p, V, T), to savstarpējās sakarības un ideālas gāzes stāvokļa vienādojumu. (O 1.4.1.) Analizē un aprēķina spiediena, tilpuma un temperatūras maiņu, ja gāzes masa ir nemainīga. (O 1.4.1.) |
| 14. | Termodinamikas likumi | 00:50:00 | vidēja | 25 p. | Zina un skaidro, kas nosaka vielas iekšējo enerģiju dažādos agregātstāvokļos un tās maiņu dažādos procesos. (O 4.2.1.) Izmantojot molekulu modeļus, spriež par molekulu brīvības pakāpju skaitu un temperatūras ietekmi uz to. (A 4.2.1.) Aprēķina gāzes iekšējo enerģiju. (A 4.2.1.) Aprēķina kurināmā sadegšanas siltumu. Aprēķina vielas sasilšanas vai atdzišanas siltuma daudzumu. Salīdzina ideālas gāzes siltumietilpību izohoriskā un izobāriskā procesā. Analizē siltuma procesus, izmantojot siltuma bilances vienādojumu. (O 4.3.2.) Analizē un aprēķina gāzes iekšējās enerģijas maiņu dažādos procesos, saistot to ar gāzes absolūto temperatūru vai spiedienu un tilpumu. (A 4.2.1.) Zina un lieto pirmo termodinamikas likumu. Analizē izotermisku, izohorisku un adiabātisku procesu, izmantojot pirmo termodinamikas likumu. (O 4.3.3.) Aprēķina ideālas gāzes izplešanās darbu izobāriskā, izohoriskā un adiabātiskā procesā. (A 4.4.1.) Aprēķina Karno cikla lietderības koeficientu. (A 4.4.1.) |
| 15. | Siltuma pārnese: siltumvadīšana, konvekcija, siltumstarojums | 00:50:00 | vidēja | 35 p. | Spriež par siltuma pārnesi un temperatūras izlīdzināšanos saistībā ar otro termodinamikas likumu. (O 4.3.2.) Zina un lieto parādību skaidrošanā siltuma pārneses veidus – siltumvadīšanu, konvekciju un siltumstarojumu. (O 4.3.2.) Izvērtē, kādi faktori nosaka pārnesto siltuma daudzumu siltumvadīšanas un siltumstarojuma procesos, lietojot siltuma plūsmas jēdzienu. Skaitliski novērtē siltuma zudumus konkrētā situācijā (caur sienām un logiem). (O 4.3.2.) Izvērtē, kā konstrukciju un iekārtu energoefektivitāti ietekmē materiālu un tehnisko risinājumu izvēle (piespiedu konvekcija, siltās grīdas). (O 1.4.3., O 4.3.2.) |
| 16. | Vielas uzbūve un īpašības dažādos agregātstāvokļos. Fāžu pārejas | 00:50:00 | vidēja | 41 p. | Apraksta cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (plastiskums, trauslums, cietība), deformāciju un tās veidus. Zina un lieto Huka likumu, aprēķinot elastības spēku, absolūto pagarinājumu un elastības koeficientu. (O 3.2.1., A 1.4.1.) Zina cietu vielu iedalījumu pēc to struktūras, kā arī struktūras saistību ar vielas īpašībām (monokristāli, polikristāli un amorfas vielas, īpašību anizotropija, ideāli un reāli kristāli). (O 1.4.2.) Aprēķina hidrostatisko spiedienu un Arhimēda spēku. (O 3.2.1.) Zina un lieto virsmas spraiguma koeficienta jēdzienu parādību skaidrošanā un aprēķinos. (A 1.4.1.) Zina un lieto termiskās izplešanās koeficienta jēdzienu parādību skaidrošanā un aprēķinos. (A 1.4.1.) Zina un lieto situāciju analīzē atšķirības starp 1. un 2. veida fāžu pārejām. (O 1.3.1.) Skaidro iztvaikošanas ātrumu noteicošos faktorus (temperatūra, vējš, brīvās virsmas laukums, viela). (O 1.3.1.) Spriež par iztvaikošanas siltuma un virsmas spraiguma koeficienta atkarību no ārējiem apstākļiem. (A |
| 17. | Elektriskais lauks un tā potenciāls | 00:50:00 | vidēja | 48 p. | Zina elektriskā lādiņa un elektriskā lauka jēdzienus un lieto tos lādiņu mijiedarbības aprakstīšanai un kvantitatīvai aprēķināšanai ar Kulona likumu. (O 2.2.2.) Izmantojot elektriskā lauka intensitāti, aprēķina spēku, kāds darbojas uz elektrisko lādiņu ārējā elektriskajā laukā. (O 3.1.1.) Aprēķina elektriskā lauka potenciālu un lādiņa potenciālo enerģiju cita punktveida lādiņa radītajā elektriskajā laukā vai homogēnā elektriskajā laukā. (A 2.2.1.) Zina un lieto kondensatora kapacitātes jēdzienu; skaidro, kas ietekmē kondensatora kapacitāti. (O 2.2.2.) Skaidro, kas ietekmē kondensatora uzlādes un izlādes ātrumu. (A 4.3.1.) Aprēķina kopējo kapacitāti kondensatoru virknes, paralēlam un jauktam slēgumam. (A 4.3.1. |
| 18. | Līdzstrāva un maiņstrāva | 00:50:00 | vidēja | 34 p. | Zina un lieto Oma likumu ķēdes posmam un pilnai ķēdei. (O 4.3.1.) Aprēķina cilindriskas formas vadītāja pretestību, ja zināmi tā izmēri un materiāls. (A 1.4.1.) Skaidro elektriskās pretestības izmaiņas pusvadītājos, ja mainās temperatūra. (A 1.4.1.) Izprot sprieguma un strāvas maiņas sinusoīdālo raksturu maiņstrāvas ķēdē. Izmantojot maiņstrāvas grafisko attēlojumu, nosaka tās raksturlielumus ‒ periodu, frekvenci, maksimālās un efektīvās sprieguma un strāvas stipruma vērtības, fāzi. (O 4.3.4.) Zina un lieto vidējās jaudas jēdzienu, skaidro tās saistību ar maksimālo jaudu un patērēto jaudu ķēdē. (O 4.3.4.) Skaidro reaktīvās pretestības jēdzienu maiņstrāvas ķēdē ideāla kondensatora un ideālas spoles gadījumā; aprēķina atbilstošās reaktīvās pretestības. (A 4.3.1.) Aprēķina sprieguma izmaiņu, ja zināms vijumu skaits primārajā un sekundārajā tinumā. (O 4.3.2.) |
| 19. | Magnētiskais lauks. Elektromagnētiskā indukcija | 00:30:00 | vidēja | 29 p. | Skaidro Ampēra spēka jēdzienu, nosaka tā virzienu; aprēķina Ampēra spēka lielumu elektrības vada fragmenta gadījumā. (O 3.2.1.) Skaidro elektriski lādētu daļiņu kustību magnētiskajā laukā. Pamato lādētu daļiņu trajektorijas noliekšanos ar Lorenca spēka darbību. Aprēķina Lorenca spēka lielumu, nosaka tā virzienu. (O 3.2.1.) Skaidro dažādu materiālu mijiedarbību ar ārēju magnētisko lauku, zina materiālu iedalījumu paramagnētiķos un feromagnētiķos. (A 1.4.1.) Skaidro elektromagnētiskās indukcijas parādību, izmantojot magnētiskās plūsmas jēdzienu. Aprēķina inducētā EDS lielumu, analizē dažādu apstākļu ietekmi uz indukcijas parādību un inducētā EDS lielumu. (A 4.3.1.) Aprēķina spoles magnētiskā lauka plūsmas lielumu, zinot spoles induktivitāti. Analizē spoles induktivitātes ietekmi uz spolē inducētā EDS lielumu. (A 4.3.1.) |
| 20. | Elektromagnētiskie viļņi | 00:50:00 | vidēja | 21 p. | Zina elektromagnētiskā viļņa raksturlielumus ‒ ātrumu, frekvenci un viļņa garumu. Zina, ka vakuumā EM viļņu ātrums ir vienāds ar gaismas ātrumu. (V 2.1.1.) Aprēķina EM viļņa garumu un frekvenci. (O 2.1.2.) Skaidro EM viļņu rašanos LC kontūra svārstību rezultātā. (O 2.1.3.) |
| 21. | Staru gaita un attēlu veidošanās | 00:50:00 | vidēja | 30 p. | Zina gaismas atstarošanās likumu un to izmanto, konstruējot staru gaitu spoguļos (t.sk. liektos); raksturo iegūtos attēlus. (O 2.1.1.) Zina gaismas laušanas likumu un analizē dažādu faktoru (gaismas laušanas koeficients un gaismas izplatīšanās ātrums dažādās vidēs, gaismas stara krišanas leņķis) ietekmi uz staru gaitu. (O 2.1.1.) Izmanto gaismas laušanas likumu aprēķinos. (O 2.1.1.) Zina, kas ir pilnīgā iekšējā atstarošanās. (O 2.1.1.) Konstruē gaismas staru izplatīšanos savācējlēcās un izkliedētājlēcās; raksturo iegūtos attēlus. (O 2.1.1.) Izmanto lēcas formulu aprēķinos. (O 2.1.1.) Zina, kas ir lineārais palielinājums; veic aprēķinus, ja zināms priekšmeta attālums līdz lēcai. (O 2.1.1.) |
| 22. | Apgaismojums un optiskie instrumenti | 00:50:00 | vidēja | 60 p. | Zina, kas ir apgaismojums un gaismas stiprums, izvērtē dažādu faktoru ietekmi uz tiem. Secina par apgaismojuma pietiekamību, analizējot dotos datus. (O 4.3.5.) Zina un lieto gaismas plūsmas jēdzienu; veic aprēķinus, izmantojot gaismas plūsmas sakarību ar apgaismojumu. (O 4.3.5.) Skaidro virsmas apgaismojuma atkarību no gaismas avota stipruma, attāluma līdz gaismas avotam un staru krišanas leņķa. Analītiski spriež un veic aprēķinus, izmantojot apgaismojuma formulu. (O 4.3.5.) Analizē mikroskopa, teleskopa un lupas uzbūvi un darbības principus. Salīdzina dažāda veida optiskos instrumentus, izvērtējot priekšrocības un trūkumus. (O 2.1.1., O 2.1.2.) |
| 23. | Interference, difrakcija un polarizācija | 00:50:00 | vidēja | 17 p. | Skaidro interferences minimumu un maksimumu veidošanās nosacījumus. (A 2.1.4.) Izmanto Doplera efekta sakarību aprēķinos un situāciju analīzē. (A 2.1.2.) Aprēķina viļņu gājuma diferenci; pamato interferences minimuma un maksimuma veidošanos, izmantojot viļņa garuma jēdzienu un viļņu veiktā optiskā ceļa atšķirības. (A 2.1.3.) Izmanto viļņu gājuma diferences sakarību un interferences nosacījumus plānās kārtiņās, lai veiktu skaitliskus aprēķinus. (A 2.1.3.) Zina, kas ir difrakcijas režģis un izmanto aprēķinos difrakcijas režģa sakarību. (A 2.1.4.) Skaidro atšķirību starp nepolarizētu un polarizētu gaismu. (A 2.1.5.) Izmanto Malī likumu situāciju analīzē un aprēķinos. (A 2.1.5.) |