15. 2. daļas 6. uzdevums

Iepazīsties ar informācijas avotiem A, B!

Avots A
Krievijas vēsturnieka Borisa Sokolova viedoklis
Šodien nepieciešams Otrā pasaules kara vēsturei pieiet tikai no zinātniskās patiesības viedokļa
(tajos apjomos, kuros to var restaurēt), tas nebūs apvainojoši ne uzvarētājiem, ne uzvarētajiem. [..] Pie tam
jāatceras, ka kolektīvā atbildība jānes nevis tautām, bet valstīm, kuras ir tiesību mantinieces tiem režīmiem,
kas sevi aptraipījuši ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Jautājums par Sarkanās armijas noziegumiem pret vāciešiem ir sāpīgs gan krievu, gan vācu
nacionālajai pašapziņai. Pēdējie baidās tāda tipa noziegumu atzīšanā ieraudzīt SS un vērmahta noziegumu
attaisnojumu. Pēc vācu vēsturnieka Joahima Hofmana aplēsēm, Vācijas okupācijas periodā sarkanarmieši
nogalināja ap 120 tūkst. vācu civiliedzīvotāju. [..] Daudzas Lielā tēvijas kara epizodes pret Vāciju tik tiešām
pārkāpa starptautisko tiesību normas, tradīcijas un kara vešanas paradumus. [..]
Trešā reiha noziegumi iekļuva tribunāla [Nirnbergas procesa] spriedumā un kļuva par mūžīgu traipu
Vācijas sirdsapziņai, radot vācu tautai visāda veida cieņu pelnījušu vainas apziņu, bet uzvarētājvalstu
noziegumi kļuva par it kā nebijušiem, kas nekādā veidā neveicināja objektīvu pagātnes izpratni. [..]
(Boriss Sokolovs. Starp zinātni un politiku: uzvaras cena un Lielā tēvijas kara mīti. Maskava, 2005.)

Avots B
Vācu vēsturnieka Joahima Hofmana viedoklis
..nepieciešams salīdzināt masu slepkavības, kuras veica staļiniskais režīms, vienkāršoti runājot,
vadoties pēc šķiru cīņas motīviem, un hitleriskais režīms – pēc rasu cīņas motīviem. Šīs politiski un
ideoloģiski pamatotās ļaunprātības, kurām līdzīgu nav pasaules vēsturē, bija arī daļa no propagandas kara,
kurš, līdztekus karam ar ieročiem, notika starp Padomju Savienību un Vāciju. [..] Kolima ar trim miljoniem
bojā gājušo bija tikai viens no GULAG sistēmas centriem, hronoloģiski apsteidzot Aušvici. Jau pēc vācu–
padomju kara sākuma pēc Staļina pavēles sākās īstu un iedomātu politisko pretinieku šaušanas visās valsts
daļās – Austrumpolijā, Baltijas valstīs, Baltkrievijā, Ukrainā, kā arī Krievijā un, visbeidzot, Kaukāzā. [..]
Virkne slepkavošanas vietu vācu–padomju propagandas karā ieņēma īpašu vietu. Ļvova, Kijeva,
Harkova simbolizē, kaut arī dažādās proporcijās, abu karojošo pušu noziegumus. Katina un Vinnica bija
Berijas atbildības sfēra, savukārt Maidaneka un Osvencima – Himlera.
(I. Hofman. Stalins Vernichtungskrieg 1941–1945.)

1. Izvēlies trīs vēstures problēmas, par kurām rakstīts informācijas avotos A un B!
2. Par kādu vēstures zinātnei piemītošu iezīmi tas liecina!

3. Kādi ir iemesli, kas ietekmējuši dotā vēstures perioda interpretāciju!