3. daļa
Izvēlies vienu no tematiem un uzraksti apmēram 200 vārdus garu argumentētu pārspriedumu par to! Pamato savu viedokli, strukturē saturu, izmanto atbilstošus vēstures faktus un lieto vēstures jēdzienus, uzraksti secinājumus!
(Esejai jābūt strukturētai un pamatotai ar faktiem.)
(Esejai jābūt strukturētai un pamatotai ar faktiem.)
Temati
1) Neolītiskā revolūcija – būtisku pārmaiņu laiks aizvēsturē.
2) Humānisma idejas un to īstenošana jaunajos laikos.
3) Vadonības idejas īstenošana 20. gadsimta 20.–30. gados.
4) „Baltijas ceļā Latvija, Lietuva un Igaunija sadevās rokās un atstāja neizdzēšamu iespaidu pasaules
apziņā.” (S. Kalniete)
2) Humānisma idejas un to īstenošana jaunajos laikos.
3) Vadonības idejas īstenošana 20. gadsimta 20.–30. gados.
4) „Baltijas ceļā Latvija, Lietuva un Igaunija sadevās rokās un atstāja neizdzēšamu iespaidu pasaules
apziņā.” (S. Kalniete)
Risinājums
Argumentēta eseja ir rakstveida darbs, kurā argumentēti un sistemātiski pamatots viedoklis par konkrētu tēmu. Eseja ir arī izvēlētās tēzes pierādījums.
(Esejas vērtēšanā tiek izmantoti 4 kritēriji: saturs, teorija, fakti un jēdzieni.)
(Esejas vērtēšanā tiek izmantoti 4 kritēriji: saturs, teorija, fakti un jēdzieni.)
Saturs
1)Saturam jābūt strukturētam: ievads, iztirzājums, nobeigums (secinājumi).a) Ievadā tiek formulēta hipotēze - apgalvojums;
b) Iztirzājumā tiek izvirzīti argumenti (vispārīgi apgalvojumi, kas apliecina izvirzīto hipotēzi, parasti ir 3 argumenti); Katru argumentu pierāda, izmantojot jēdzienus (tie jālieto precīzi, latviskojumiem jābūt adekvātiem) un faktus (precīzi gada skaitļi, gadsimti, vieta).
c) Nobeigumā tiek izdarīts kopsavilkums un secinājumi. Šeit tiek dota atbilde par temata problēmu un izvirzīto hipotēzi.
2) Jāievēro pareizrakstības likumi (ortogrāfija, interpunkcija, stils).
3) Jāievēro pārsprieduma apjoma nosacījumi (A 4 lapa, aptuveni 200 vārdu, katra esejas daļa jāsāk jaunā rindkopā ar proporcijām - 1/5, 3/5, 1/5)
Teorija
Esejā skolēnam ir jāparāda izpratne par vēstures procesiem, cēloņiem, sekām un vēsturiskajām paralēlēm. Jāparāda savas spējas analizēt un izvērtēt dotos tematus vēsturiskās situācijās un laikmetos, kā arī izpratne par problēmas saikni ar mūsdienām. (Ja skolēns nepārzina būtiskākos faktus un jēdzienus, tad vērtējums būs 0!)
Fakti
Fakts var būt:1) konkrēts notikums (1918. g. 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika),
2) epizode (reformācijas laikā Rīgā notika svētbilžu grautiņi),
3) process (Roma piedalījās pūniešu karā).
Faktus izmanto, lai pamatotu savu viedokli.
(Faktu uzskaitījums, kas nav saistīts ar pierādījumu, netiek vērtēts.)
Jēdzieni
Pareiza jēdzienu lietošana apliecina skolēna spēju veidot teorētiski pamatotu tekstu. Vēstures jēdzieniem jābūt atbilstošiem tematam un vēstures periodam.
Temati
1) Neolītiskā revolūcija – būtisku pārmaiņu laiks aizvēsturē.
Ar jēdzienu „Neolītiskā revolūcija” angļu arheologs Gordons Čailds apzīmēja nozīmīgas pārmaiņas cilvēku dzīvē, kuras notika laika periodā ap 9. – 8. gt. p.m.ē.
Šajā laikā cilvēki no medībām, zveju un barības augu vākšanu sāka pāriet zemkopību un lopkopību. Notika pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Cilvēks, kas bija pilnīgi atkarīgs no dabas, kļuva par būtni, kas spēja ietekmēt dabas procesus. Augu un dzīvnieku domestikācija (savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana) ļāva cilvēkam tos pārveidot, nodrošinot savu eksistenci. Mobilo dzīvesveidu nomainīja vietsēdība. Īslaicīgās vai sezonālās apmetnes nomainīja ciemi. Pieauga iedzīvotāju skaits. Daudzi lauksaimniecības ciemi sāka veidoties par pilsētām līdzīgām dzīvesvietām.
2) Humānisma idejas un to īstenošana jaunajos laikos.
Humānisms - centrālais Renesanses strāvojums, jauna pasaules uztvere un uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām un prasībām (pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs). Humānisms aizsākās Jaunajos laikos.
Humānisma un reformācijas idejas spēcīgi sašķēla viduslaiku Eiropu, izmainīja cilvēku domāšanas tipu un vērtību skalu. Humānisti ne tikai veicināja zinātņu un mākslas uzplaukumu, bet arī iecietību pret atšķirīgiem uzskatiem. Viņi lika pamatus trīsdaļīgai vēstures periodizācijai: antīkā senatne, viduslaiki, jaunie laiki.
3) Vadonības idejas īstenošana 20. gadsimta 20.–30. gados.
Trīsdesmitajos gados, kad vairumā Eiropas valstu saira demokrātiskās sistēmas, pie varas nāca diktatori. Lielā sabiedrības daļā nostiprinājās ideja par vadonību (vadoni kā tautas glābēju). Atsevišķās valstīs vadonības ideja ieguva agresīvu raksturu. PSRS komunistiskajam režīmam vadonības ideja bija kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu.
30. gados PSRS izveidojās Josifa Staļina „tautu tēva” kults. Pasaules kundzības ideja PSRS tika maskēta ar padomju darbaļaužu internacionālo misiju – nodrošināt komunistiskā režīma uzvaru visā pasaulē. Savukārt Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers sludināja Lielvācijas ideju un vācu nācijas vēsturisko sūtību – kļūt par pasaules kungiem.
4) „Baltijas ceļā Latvija, Lietuva un Igaunija sadevās rokās un atstāja neizdzēšamu iespaidu pasaules
apziņā.”(S. Kalniete)
Ar jēdzienu „Neolītiskā revolūcija” angļu arheologs Gordons Čailds apzīmēja nozīmīgas pārmaiņas cilvēku dzīvē, kuras notika laika periodā ap 9. – 8. gt. p.m.ē.
Šajā laikā cilvēki no medībām, zveju un barības augu vākšanu sāka pāriet zemkopību un lopkopību. Notika pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Cilvēks, kas bija pilnīgi atkarīgs no dabas, kļuva par būtni, kas spēja ietekmēt dabas procesus. Augu un dzīvnieku domestikācija (savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana) ļāva cilvēkam tos pārveidot, nodrošinot savu eksistenci. Mobilo dzīvesveidu nomainīja vietsēdība. Īslaicīgās vai sezonālās apmetnes nomainīja ciemi. Pieauga iedzīvotāju skaits. Daudzi lauksaimniecības ciemi sāka veidoties par pilsētām līdzīgām dzīvesvietām.
2) Humānisma idejas un to īstenošana jaunajos laikos.
Humānisms - centrālais Renesanses strāvojums, jauna pasaules uztvere un uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām un prasībām (pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs). Humānisms aizsākās Jaunajos laikos.
Humānisma un reformācijas idejas spēcīgi sašķēla viduslaiku Eiropu, izmainīja cilvēku domāšanas tipu un vērtību skalu. Humānisti ne tikai veicināja zinātņu un mākslas uzplaukumu, bet arī iecietību pret atšķirīgiem uzskatiem. Viņi lika pamatus trīsdaļīgai vēstures periodizācijai: antīkā senatne, viduslaiki, jaunie laiki.
3) Vadonības idejas īstenošana 20. gadsimta 20.–30. gados.
Trīsdesmitajos gados, kad vairumā Eiropas valstu saira demokrātiskās sistēmas, pie varas nāca diktatori. Lielā sabiedrības daļā nostiprinājās ideja par vadonību (vadoni kā tautas glābēju). Atsevišķās valstīs vadonības ideja ieguva agresīvu raksturu. PSRS komunistiskajam režīmam vadonības ideja bija kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu.
30. gados PSRS izveidojās Josifa Staļina „tautu tēva” kults. Pasaules kundzības ideja PSRS tika maskēta ar padomju darbaļaužu internacionālo misiju – nodrošināt komunistiskā režīma uzvaru visā pasaulē. Savukārt Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers sludināja Lielvācijas ideju un vācu nācijas vēsturisko sūtību – kļūt par pasaules kungiem.
4) „Baltijas ceļā Latvija, Lietuva un Igaunija sadevās rokās un atstāja neizdzēšamu iespaidu pasaules
apziņā.”(S. Kalniete)
Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā. Tās laikā apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. |
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_ce%C4%BC%C5%A1
http://img.rating.lv/thumbnail.php?file=1-baltijas.jpg&size=article_medium
http://img.rating.lv/thumbnail.php?file=1-baltijas.jpg&size=article_medium