Eksāmena 4. uzdevums.
Iepazīsties ar informācijas avotiem E un G!
Uzraksti vēstures notikumu, kurš atšķirīgi interpretēts! Izskaidro šīs atšķirības cēloņus!
 
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
1. Kurš vēstures notikums atšķirīgi interpretēts avotos E un G?
 
 
2. Kurš ir atšķirības cēloņu pareizais skaidrojums?
 
 
 
Avots E
Fragments no padomju izglītības darbinieka monogrāfijas
Daudzas kultūrvēsturiskas un tuvas etniskas radniecīgas saites vieno latviešu senciltis ar slāvu senciltīm, it sevišķi ar austrumu slāviem, ar lielo krievu tautu. Šīs radniecības saknes meklējamas ļoti tālā pagātnē.(...)
Latvieši centās visādi palīdzēt krieviem arī vēl agrāk. Tā, piemēram, XVI gadsimtā latvieši nepareizi informēja un krāpa vāciešus, sniegdami tiem viltus ziņas par Jāņa IV (Ivana IV - Bargā) karaspēku (daudzums, atrašanās vieta, bruņojums utt.). Reizē ar to latvieši krieviem arī citādi palīdzēja kā varēdami. (...) Zīmīgs arī tas fakts, ka 1560. gadā, pašās karstākajās kara dienās, Livonijā sacēlušies zemnieki pret saviem vācu apspiedējiem, bruņiniekiem. Latviešu zemnieki gaidījuši no krieviem sava likteņa atvieglošanu, ko Jānis IV arī apsolījis. Bet diemžēl bruņiniekiem izdevies sacelšanos apspiest un ar zemniekiem nežēlīgi izrēķināties. (...)
Ne vismazākajā mērā nejaušība nav tas ievērojamais fakts, ka pirmais latviešu buržuāziski nacionālās brīvības kustības vadošais centrs nebija vis Latvijas centrā Rīgā, bet krievu Pēterburgā un Maskavā. Ne Rīgā, bet Pēterburgā 1862. gadā sāka iznākt pirmais tā saukto jaunlatviešu laikraksts "Pēterburgas Avīzes".(...)
Daudzos grūtos brīžos jau mūsu tālie senči savus skatienus vērsuši pēc palīdzības tikai un vienmēr uz Austrumiem, bet nekad uz Rietumiem. Rietumi, t.i., vācu iebrucēji, mums, latviešiem, vēstures gaitās nesuši tikai ļaunu. (...)
(Pelše R. Latviešu un krievu kultūras sakari. Rīga, 1951.)
 
Avots G
Fragments no Baltazara Rusova Livonijas hronikas
(1560. gadā) ap Cēsīm viss bija nopostīts, krievi gāja uz Valmieru. Šeit viņi nolaupīja visus lopus. Pilsoņi un landsknechti mēģināja atņemt krieviem lopus. Bet pilsoņi bija par daudz tāļu aizsteigušies uz priekšu, tā ka viņi un 3 landsknechtu nodaļas tapa sagūstītas un aizvestas uz Maskavu cietumā. (...)
Tajā pašā laikā, kad apstākļi Livonijā tā sarežģījās un daudzas zemes, pilsētas un pilis bija atņemtas, visādi krājumi aizvesti, valdnieku un priekšnieku skaits bija pavisam niecīgs tapis, un pie mestra bija palikusi tikai neliela padome, un mestris viens pats arī bija par vāju cīnīties pret tādu tik stipru ienaidnieku, kuram kaujās laime pati nāca pretīm, - mestris ieskatīja par labāko ar visām atlikušām zemēm un pilsētām padoties Polijas ķēniņa apsardzībā, lai šīs pilsētas un zemes nenāktu Krievijas rokās.
Jāmin arī Livonijas gūstekņu stāvoklis Krievijā, cik mums par viņu zināms. (...) Sievas uz grūtām kājām un zīdaiņi tapa pamesti uz ceļa par barību plēsīgiem zvēriem. Daži tūkstoši tapa aizvesti uz Maskavas un tatāru zemēm, kur viņi smaka briesmīgos cietumos un izpildīja grūtus darbus līdz sava mūža galam. (...) Nav zināms, cik daudz tūkstošu Livonijas gūstekņu noslīcināts, cik daudzi šauti un sadedzināti, cik nomiruši badā cietumos un kā suņi aizvesti aprakšanai.
(Baltasars Rusovs. Livonijas hronika. Rīga. 1926.)
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2013/vidussk/12kl_vesture.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!