Izmantojot informācijas avotus A, B, C, I, nosaki vismaz 3 pazīmes, kas raksturo šī laika (19. gadsimta) sievietes nodarbošanos!
Eksāmenā pazīmes jānosauc patstāvīgi.
Atzīmē pareizās atbildes!
1.
2.
3.
Avots A
Mūsdienu Latvijas vēsturniece par sievietes stāvokli 19. gadsimtā.
19. gadsimtā lauki bija Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju lielākās daļas mājvieta (...). Kalpones parasti baroja un slauca govis, cirpa aitas, ikdienā tīrīja un sakopa kūti. Saimnieces pārraudzīja darbu, sadalīja lopiem barību, kāsa pienu un veica citus darbus (...). Atalgojuma ziņā pastāvēja lielas atšķirības. Piemēram, Talsu apriņķī kalps saimniekam izmaksāja 150 rbļ., kalpone - 100 rbļ. (gadā).
80. gados kalpa alga svārstījās no 50 rbļ. līdz 120 rbļ., bet kalpones - no 25 līdz 50 rbļ. (gadā).
Samērā ilgi valdīja uzskats, ka sieviete un ražošanas mašīnas ir nesavienojami jēdzieni (...). Visvairāk sievietes strādāja tekstilrūpniecībā, pārtikas un garšvielu ražošanā (...). Vidēji sieviešu alga rūpniecībā veidoja 50 - 80 % no vīrieša darba algas (...). Sabiedrībā valdīja uzskats, ka vīrieša darbs allaž ir vērtīgāks.
(V.Zelča. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. R., 2002.)
19. gadsimtā lauki bija Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju lielākās daļas mājvieta (...). Kalpones parasti baroja un slauca govis, cirpa aitas, ikdienā tīrīja un sakopa kūti. Saimnieces pārraudzīja darbu, sadalīja lopiem barību, kāsa pienu un veica citus darbus (...). Atalgojuma ziņā pastāvēja lielas atšķirības. Piemēram, Talsu apriņķī kalps saimniekam izmaksāja 150 rbļ., kalpone - 100 rbļ. (gadā).
80. gados kalpa alga svārstījās no 50 rbļ. līdz 120 rbļ., bet kalpones - no 25 līdz 50 rbļ. (gadā).
Samērā ilgi valdīja uzskats, ka sieviete un ražošanas mašīnas ir nesavienojami jēdzieni (...). Visvairāk sievietes strādāja tekstilrūpniecībā, pārtikas un garšvielu ražošanā (...). Vidēji sieviešu alga rūpniecībā veidoja 50 - 80 % no vīrieša darba algas (...). Sabiedrībā valdīja uzskats, ka vīrieša darbs allaž ir vērtīgāks.
(V.Zelča. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. R., 2002.)
Avots B
Raksts avīzē "Šuvēju liktenis"
Šuvēju liktenis pilsētās patiesi nav apskaužams, bet gan nožēlojams. No rīta līdz vakaram un pat nakts stundās strādājot, lielākā daļa tik tikko ko nopelna visnepieciešamākām dzīves vajadzībām tādēļ, ka darba alga ļoti zema (...) nedēļā pelna tikai 2 - 3 rbļ.
(Baltijas Vēstnesis. - 1890.)
Šuvēju liktenis pilsētās patiesi nav apskaužams, bet gan nožēlojams. No rīta līdz vakaram un pat nakts stundās strādājot, lielākā daļa tik tikko ko nopelna visnepieciešamākām dzīves vajadzībām tādēļ, ka darba alga ļoti zema (...) nedēļā pelna tikai 2 - 3 rbļ.
(Baltijas Vēstnesis. - 1890.)
Avots C
Sieviešu ārstu darbība Krievijā
Sieviets ārstes ir parādījušas, ka tās var būt smalkas speciālistenes savā arodā. Pie viņām publika tagad pilnīgi pieraduse. Pagājis nu tas laiks, kur uz viņām varēja skatīties vienīgi kā uz varonēm; viņas tagad ir bez tam tādas pat darbinieces vispārības labā kā vīriešu ārsti, un tikai caur pārpratumiem tas jāizskaidro, ka viņu stāvoklis vēl nav pielīdzināts vīriešu ārstu stāvoklim.
(Saimniešu un zelteņu kalendārs 1899. gadam)
Sieviets ārstes ir parādījušas, ka tās var būt smalkas speciālistenes savā arodā. Pie viņām publika tagad pilnīgi pieraduse. Pagājis nu tas laiks, kur uz viņām varēja skatīties vienīgi kā uz varonēm; viņas tagad ir bez tam tādas pat darbinieces vispārības labā kā vīriešu ārsti, un tikai caur pārpratumiem tas jāizskaidro, ka viņu stāvoklis vēl nav pielīdzināts vīriešu ārstu stāvoklim.
(Saimniešu un zelteņu kalendārs 1899. gadam)
Avots I
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2014/vidussk/12kl_vesture.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!