2. daļas 4.2. uzdevums — uzdevums. Eksāmens vēsturē, 12. klase.

Eksāmenā uzdevums formulēts šādi!

Izmantojot avotos atrasto informāciju un savas zināšanas, apstiprini vai noliedz minēto apgalvojumu!

Izvēlies pareizo atbildi! Pamato savu izvēli! Pamatot nozīmē ierakstīt atbilstošu faktu!

Izlasi apgalvojumu un izpēti avotus! Izvēlies pareizu - apgalvojumu noliedzošu vai apstiprinošu atbildi!

Apgalvojums:

Latvijas PSR saimniecība bija cieši integrēta PSRS ekonomikā.

Apgalvojuma vērtējums:

1. Izvēlies un atzīmē vērtējuma pamatojumam derīgā avota burtu!

Atbilstošais avots:

2. Izvēlies un atzīmē, kurš avotā konstatējamais fakts pamato pareizo apgalvojuma vērtējumu!

Fakti:

Avotā teikts, ka Latvijas PSR ekonomika ir PSRS tautas saimniecības kompleksa sastāvdaļa.
Avotā teikts, ka cieņā bija viss, kas nāca no ārzemēm: košļājamā gumija, džinsi, pat iepakojuma maisiņi.
Uzsvērts, ka Latvijas PSR ekonomika attīstās strauji, salīdzinot gan ar ASV, gan Rietumvalstīm.

Avots A

Laikabiedru atmiņas par dzīvi Latvijas PSR 20.gs. 78. un 80. gados

1. laikabiedrs

"Radinieki un draugi bieži gāja viens pie otra ciemos, rīkojām sirsnīgas mājas ballītes un diskotēkas skolā. Mans tētis (tavs vectētiņš) strādāja apģērbu noliktavā, tāpēc reizēm varējām dabūt deficītu - labus importa kreklus un džemperus, reizēm Indijā ražotas džinsenes. Pateicoties darbavietai, tētim bija blats citās preču bāzēs. Mamma bija brigadiere pusvadītāju rūpnīcā "Alfa". Ar pārtikas preču dabūšanu ikdienā nodarbojās omīte, kura no rīta līdz vakaram ķemmēja tirgu un Rīgas veikalus. To sortiments no gada uz gadu kļuva aizvien trūcīgāks. Gaļu un desas izmeta vienu vai dažas reizes nedēļā, jau iepriekš zināmos laikos, tāpēc pirms tam jau bija izveidojušās garas rindas, kurās vienmēr stāvēja arī mūsu omīte (...). Tolaik lielā vērtē bija viss, ko kāds atveda no ārzemēm: košļājamās gumijas, skaņuplates, džinsi, pat tukšas alus bundžas un firmīgie iepakojuma maisiņi."

2. laikabiedrs

"Padomju laikā daudz kas bija labāk nekā tagad. Veselības aprūpe un izglītība bija bez maksas, tolaik pat iedomāties nevarēja, ka poliklīnikā vai augstskolā būs jāmaksā. Mācību grāmatas deva valsts, tās bija vienādas visās skolās. Skolēni nēsāja vienādus formas tērpus, tāpēc bagātākie nevarēja pazemot un izsmiet trūcīgākos apģērba dēļ, kā tas notiek tagad. Arī sporta skolas un pulciņi visiem bija par brīvu. Benzīns maksāja dažas kapeikas litrā, tāpat brauciens autobusā, tramvajā un trolejbusā maksāja 4 vai 5 kapeikas, komunālie maksājumi bija tikai daži rubļi mēnesī, tāpēc ģimenes budžets šos maksājumus vispār nejuta. Visi bērni gāja skolā, visiem vecākiem bija darbs, valsts deva dzīvokļus, un nevienam nebija jābaidās par savu rītdienu."

3. laikabiedrs

"Par Latviju kā kādreiz neatkarīgu valsti publiski runāt nedrīkstēja, par mūsu vectētiņa izsūtīšanu uz Sibīriju stāstīt nedrīkstēja, anekdotes par politiku stāstīt nedrīkstēja, apspriest acīmredzamo PSRS atpalicību, katastrofālo preču un pakalpojumu kvalitāti nedrīkstēja (lai gan visi to visu darīja), ceļot ārpus PSRS robežām un savām acīm redzēt citas valstis gandrīz nebija iespējams. Mīlēt Latviju nebija labi, runāt latviešu valodā ar krieviski runājošajiem kolēģiem nebija labi, ārzemju mūziku klausīties, moderni ģērbties, pirkt un pārdot no rokām ārpus veikala nebija labi (...) Valdīja neiedomājama liekulība - viens un tas pats cilvēks no tribīnes slavināja padomju varu, bet draugu pulkā par to visu ņirdza. Militārisms it visur un nemitīga baidīšana ar kodolkaru. "

(No 12. klases skolēnu pētījuma "Padomju Latvija manu vecāku un vecvecāku atmiņās" materiāliem, 2008.g.)

Avots B

Padomju Latvijas oficiālā informācija par tautsaimniecību

Par sociālistiskās iekārtas priekšrocībām liecina tas, ka ekonomiskās attīstības temps Latvijas PSR ir daudz straujāks nekā ASV un attīstītajās Eiropas kapitālistiskajās valstīs. 1971. - 1982. g. Latvijas PSR nacionālais ienākums palielinājās par 73% jeb vidēji gadā par 5,6%. Šis pieauguma temps ir 4,5 reizes lielāks nekā šajā pašā laikā Lielbritānijā, 2 - 2,4 reizes lielāks nekā ASV, Vācijas Federatīvajā Republikā un Itālijā. (...) Latvijas PSR ekonomika ir PSRS tautas saimniecības kompleksa sastāvdaļa; Latvijas PSR balstās ne vien uz saviem, bet arī uz visas valsts (PSRS) dabas resursiem un milzīgo ekonomisko potenciālu, piedalās starprepubliku ģeogrāfiskajā (teritoriālajā) darba dalīšanā. Tas dod iespēju efektīvāk izmantot sociālistiskā ražošanas veida priekšrocības, (...) paaugstināt dzīves līmeni. (...)

Latvijas PSR tiek nodrošināta bezmaksas izglītība, ražošanas apmācība, bezmaksas medicīniskā palīdzība, apmaksāti atvaļinājumi, materiālais nodrošinājums vecumā un slimības gadījumos.

(Tabulā iekļauta tikai daļa no visiem Latvijas PSR produkcijas veidiem).

Produkcijas veids	1950. gads	1960. gads	1970. gads	1980. gads
Dīzeļmotori	-	8394	11 000	12 639
Elektriskie vilcieni	75	349	462	570
Tramvaja vagoni	75	181	240	237
Radiouztvērēji	138 000	553 000	1 853 000	2 125 000
Mopēdi	-	10	300 000	325 000
Veļas mazgājamās mašīnas	100	177 000	636 000	590 000
Siers (tonnās)	nav datu	4356	10 192	17 978
Pilnpiena izstrādājumi: piens, krējums, kefīrs (tonnās)	nav datu	204 000	354 000	426 000
Zivju konservi (miljoni kārbu)	11	51	103	210
Konditorijas izstrādājumi (tonnās)	nav datu	26 000	44 000	47 000

Avots C

20.gs. 80. gadu pirmās puses Latvijas PSR tautsaimniecības sasniegumu kolāža

Avots D

PSRS un ASV nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (dolāros)

(The Rise and Fall of the Soviet Economy: An Economic History of the USSR from 1945, 2003.)

Avots E

Fragmenti no Latvijas PSR cenzūras slepenajām atskaitēm un rīkojumiem

"1984. gadā pavisam kontrolētas 27 491 izdevniecības uzskaites loksne, t. sk. 13 239 latviešu valodā (48% no visa kontrolētā) (avīzes, zinātniskie izdevumi) (...) sīkiespieddarbi - 152 621 nosaukums. Caurskatīti 141 692 metri kinofilmu, pieņemta 71 ekspozīcija muzejos un izstādēs, parakstīti izvešanai uz ārzemēm 800 referātu, (...), kā arī 1913 fotogrāfijas. Veiktas 1156 iejaukšanās. (Cenzora rīkojums izņemt vai pārstrādāt publicēšanai sagatavota darba fragmentu vai visu darbu.)

Atdota pārstrādāšanai P. Putniņa luga "Mūsu dēli" (...), kurā autors tīšām akcentē lasītāju uzmanību uz jautājumiem, kurus partija sen jau atrisinājusi. Viss lugas sižets veidots uz latviešu ģimenes it kā nepamatoto izsūtīšanu (uz Sibīriju) un tās sekām (...).

No V.Artava dzejoļu krājuma "Bumerangs" izņemts dzejolis "Variācijas par rindām" (...), kurā autors it kā ar humoru stāsta, ka mūsu dzīve pilnīgi paiet rindās. Rindā viņš dzima, rindā auga, tur kļuva par vīrieti, atrada sievu un vispār, stāvot rindā, cilvēks vislabāk jūt, ka viņš dzīvo. (...)

No kapitālistiskām valstīm uz Latvijas PSR privātajām adresēm ievesti šādi izdevumi: "Modern Woman" ("Modernā sieviete", ASV). Žurnāls ieteic jaunus modes modeļus, reklamē automobiļu ieviešanu sadzīvē u.c.; (...) "Family Circle" ("Ģimenes lokā", ASV). Žurnāls ieteic sadzīves tehnikas jaunumus (mazgāšanas mašīnas, ledusskapjus) (...); "Ski" ("Slēpes", ASV). Žurnāls par slēpošanas sportu. (...) Žurnālu galvenais virziens - reklāma (...), kas daudziem lasītājiem mūsu zemē var dot nepareizu priekšstatu par it kā visu kapitālistisko zemju iedzīvotāju bagāto un krāšņo dzīvesveidu.

Par pārkāpumiem poligrāfiskās un pavairošanas (papīra kopēšanas) tehnikas iegādāšanā, glabāšanā un izmantošanā sastādīti 54 administratīvie protokoli. (...)

(Rīkojums) No ārzemēm drīkst ievest šādas skaņuplates (domātas skaņuplates, ko iedziedājuši latviešu trimdas mākslinieki ASV un Lielbritānijā): Ilmāra Dzeņa "Ak, pavasar, ak, pavasar...", "Vēl tu rozes plūc..." (...) Aizliegts ievest skaņuplates, kas satur melus par PSRS, Padomju Latviju un padomju tautu: "Čikāgas piecīši" - "Par mani, draudziņ, nebēdā!"; (...) A Legzdiņa, J. Ankipānes (...) "Jauki dzīvot tēvijā"; Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā "Tev mūžam dzīvot, Latvija!".

(Strods H. PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940 - 1990. Dokumenti un materiāli. 2. daļa, Rīga, 2011.)

Avots F

PSRS un ASV kodolieroču sacensība