Vēstures eksāmena 3. daļa ir argumentētais pārspriedums.
Izvēlētais temats sarakstā jāatzīmē! (Ko skolēni nereti aizmirst izdarīt!)
Eksāmena darbā piedāvāti 4 temati
Tēmu apskats
1. Analizē, kādas bija renesanses laikmeta izpausmes!
Šīs tēmas ievadā noteikti jāizskaidro, kas bija renesanses laikmets un kad tas bija - datējums!
Vēlams neaprobežoties ar vienu izpausmi, piemēram, mākslu vai ģeogrāfiskajiem atklājumiem - tas būs tēmas sašaurinājums. Izpausmes bija daudz un daudzveidīgas: mākslā, pasaules uzskata maiņā, literatūrā, filozofijā, tēlniecībā, arhitektūrā, reliģijā, izgudrojumi: piem., grāmatspiede, u.c.
Visu, protams, aplūkot nav iespējams, tāpēc ievadā vēlams pamatot, kāpēc un kuras izpausmes skatīs.
Esejas fakti būs, ja minēs konkrētu autoru konkrētus darbus/ sasniegumus.
2. Izvēlies vienu no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Vidzeme, Latgale) un raksturo tā vēsturiskās attīstības īpatnības!
Šī tēma prasa labu izpratni par visai apjomīgiem vēstures periodiem - kad novadi izveidojušies, kādi daudzveidīgi apstākļi ietekmējuši konkrētā novada vēsturi gadsimtu gaitā līdz neatkarīgas Latvijas valsts izveidei (ar 1918. gadu novadu attīstības atšķirību noteica iepriekš veidojušies apstākļi, bet ne vairs pārvaldes atšķirības). Tas viss jāsaista ar novada īpatnībām - tās jādefinē pārspriedumā.
Plašāk vēsturē tiek aplūkota Vidzeme, Kurzeme, Latgale, tāpēc ieteicamāk izvēlēties vienu no šiem novadiem. Zemgales un jo īpaši Sēlijas novada specifika ir visai sarežģītas tēmas. (Vēstures esejā nederēs apcere par, piemēram, Zemgales līdzenumiem, - tas derētu ģeogrāfijā.)
Šīs tēmas uzdevumos (skat. tālāk)procesi Rīgā saiknē ar Vidzemes attīstību netiks aplūkoti - Rīgas vēsturiskā attīstība skatāma īpaši!
3. Analizē emancipācijas procesus 20. gadsimtā!
Šīs tēmas ievads jāsāk ar emancipācijas jēdziena skaidrojumu, tāpat jādefinē, kuru sabiedrības grupu/ kuru institūciju emancipācija tiks aplūkota pārspriedumā, - jēdziens tiek attiecināts uz dažādām grupām/ institūcijām!
Tēma, kura prasa zināšanas, detalizētākas, nekā šķiet, turklāt arī par to, kāda bija situācija pirms emancipācijas.
Tēma ir sensitīvāka nekā citas: korekti un precīzi jālieto jēdzieni, jāizvēlas izteikumi, - pats autors var radīt absurdu, ka runā par diskriminācijas mazināšanu, izteikumos neapzināti aizskarot kādu no sabiedrības grupām.
4. Analizē Latvijas Tautas frontes organizētās akcijas "Baltijas ceļš" nozīmi Latvijas vēsturē!
Šīs tēmas ievadā noteikti jāizskaidro, kas bija "Baltijas ceļš", kad notika akcija, ar kādu vēstures notikumu tā saistīta.
Pārspriedumā vēlams koncentrēties vienlaicīgi uz norises aprakstu un dažādu nozīmju, seku apskatu. Tāpēc tēmu iespējams aplūkot, izvērtējot "Baltijas ceļa" nozīmi LTF Latvijas nākotnes redzējumā, nozīmi latviešu tautas noskaņojuma aspektā, kā arī apskatot notikumu gaitas virzību, ja akcija piesaistījusi plašu pasaules uzmanību. Tāpēc labi jāpārdomā saturs. Izteikumi "ja būtu", "ja nebūtu" un prognozes, kas tad būtu, ja būtu, nav iespējams pamatot ar faktiem - ja kaut kas nav noticis, nav iespējas pārliecināties, ka tā būtu - vēsture ar pareģošanu kopš 20. gs. sākuma vairs nenodarbojas.
Kā pēdējos gados ierasts, vēstures eksāmenā šajā daļā ne tikai jāuzraksta pārspriedums, bet iekļauti papildus uzdevumi. Tāpēc, pirms izvēlies tēmu, iepazīsties ar visiem uzdevumiem, kas būs jāveic.
Uzdevumu veidu apskats - 2. teorijas daļā.Svarīgi!
Izvēlies tēmu, par kuru vari visprecīzāk izpildīt prasīto - par kuru ir labākās zināšanas, nevis - kura šķiet vieglāka.
Lai cik filozofiska vai personīgi nozīmīga būtu tēma, tā jābalsta uz faktiem, tai jāatbilst tēmas formulējumam.
Eseja būtībā ir atbilde uz tās virsrakstu - pārfrāzē esejas virsrakstu jautājuma formā!
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/vidussk/12kl_vesture.pdf