7. Salīdzini avotā E un avotā I paustos principus!
Eksāmena darbā atbildes jāformulē patstāvīgi!
Papildini tekstu - Franču revolūcijas laikā pasludinātos sabiedrības demokrātiskas uzbūves principus, kuri tika ietverti arī latviešu revolucionāru prasībās 1905. gadā!
1.
Deklarācijā teikts, ka
arī revolucionāri prasa Krieviju pārvērst
2.
Deklarācijā teikts, kalatviešu revolucionāru programmā noteikts,
3.
Deklarācijas revolucionāru programmā definēts,
Avots E
"Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas" fragmenti, 1789. gads
1. Cilvēki no dzimšanas ir brīvi un tiesībās vienlīdzīgi un tādi arī paliek. [..]
2. Ikvienas politiskās apvienības mērķis ir cilvēka dabisko un neatņemamo tiesību saglabāšana. Tādas ir tiesības uz brīvību, īpašumu, drošību un pretošanos apspiešanai.
3. Ikvienas suverenitātes avots būtībā ir nācija. Neviena apvienība un neviens indivīds nevar iemantot varu, kas nesakņojas nācijā.
4. Brīvība ir iespēja darīt visu to, kas citam nenodara ļaunumu. Tādējādi ikviena cilvēka dabisko tiesību īstenošana ierobežota tikai tiktāl, lai tādas pašas tiesības varētu baudīt citi sabiedrības locekļi. Šīs robežas var noteikt vienīgi likums.
5. [..] Viss, ko likums neaizliedz, ir atļauts, un neviens nevar piespiest darīt to, ko likums nenosaka.
7. Nevienu cilvēku nedrīkst apsūdzēt, apcietināt vai turēt ieslodzījumā citādi kā tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. [..] Ikvienam pilsonim, ja tas, pamatojoties uz likumu, tiek saukts pie tiesas vai aizturēts, ir bez ierunām jāpakļaujas. Pretošanās gadījumā viņš ir jāsoda. [..]
9. Ikviens cilvēks ir jāuzskata par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta. [..]
10. Nevienu nedrīkst saukt pie atbildības viņa pārliecības, arī reliģiskās, dēļ tikmēr, kamēr tās izpausmes netraucē likumīgi noteikto sabiedrisko kārtību. [..]
11. Tiesības brīvi izteikt savas domas un viedokli ir vienas no svarīgākajām cilvēku tiesībām [..].
15. Sabiedrībai ir tiesības no ikvienas amatpersonas prasīt atskaiti par viņai uzticēto pārvaldes jomu [..].
2. Ikvienas politiskās apvienības mērķis ir cilvēka dabisko un neatņemamo tiesību saglabāšana. Tādas ir tiesības uz brīvību, īpašumu, drošību un pretošanos apspiešanai.
3. Ikvienas suverenitātes avots būtībā ir nācija. Neviena apvienība un neviens indivīds nevar iemantot varu, kas nesakņojas nācijā.
4. Brīvība ir iespēja darīt visu to, kas citam nenodara ļaunumu. Tādējādi ikviena cilvēka dabisko tiesību īstenošana ierobežota tikai tiktāl, lai tādas pašas tiesības varētu baudīt citi sabiedrības locekļi. Šīs robežas var noteikt vienīgi likums.
5. [..] Viss, ko likums neaizliedz, ir atļauts, un neviens nevar piespiest darīt to, ko likums nenosaka.
7. Nevienu cilvēku nedrīkst apsūdzēt, apcietināt vai turēt ieslodzījumā citādi kā tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. [..] Ikvienam pilsonim, ja tas, pamatojoties uz likumu, tiek saukts pie tiesas vai aizturēts, ir bez ierunām jāpakļaujas. Pretošanās gadījumā viņš ir jāsoda. [..]
9. Ikviens cilvēks ir jāuzskata par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta. [..]
10. Nevienu nedrīkst saukt pie atbildības viņa pārliecības, arī reliģiskās, dēļ tikmēr, kamēr tās izpausmes netraucē likumīgi noteikto sabiedrisko kārtību. [..]
11. Tiesības brīvi izteikt savas domas un viedokli ir vienas no svarīgākajām cilvēku tiesībām [..].
15. Sabiedrībai ir tiesības no ikvienas amatpersonas prasīt atskaiti par viņai uzticēto pārvaldes jomu [..].
Avots I
No Latviešu Sociāldemokrātu savienības kongresā pieņemtās programmas, 1905. gada decembris
1. Nekavējoties jāiznīcina cara valdība un Krievija jāpārvērš par brīvu tautu demokrātisku republiku ar tiešu likumdošanu. [..].
5. Visa latviešu apdzīvotā zeme – Kurzeme, Dienvidu Vidzeme un Inflantija – apvienojas vienā pašvaldības apgabalā – Latvijā ar pilnvarīgām pašnolemšanas tiesībām visā šī apgabala iekšējā dzīvē.
6. Latvijas pašnolemšanas tiesības pieder visai viņas pilsoņu kopībai, neskatoties uz dzimumu, ticību un tautību.
7. Latvijas pašnolemšanas tiesības izpaužas: a) viņas likumdošanas autonomijā, t. i., atsevišķa parlamenta darbībā un noteikšanā caur visiem Latvijas apdzīvotājiem; b) viņas izpildu rīcības patstāvībā [..] amatvīru iecelšanā un iestāžu uzraudzībā. [..]
5. Visa latviešu apdzīvotā zeme – Kurzeme, Dienvidu Vidzeme un Inflantija – apvienojas vienā pašvaldības apgabalā – Latvijā ar pilnvarīgām pašnolemšanas tiesībām visā šī apgabala iekšējā dzīvē.
6. Latvijas pašnolemšanas tiesības pieder visai viņas pilsoņu kopībai, neskatoties uz dzimumu, ticību un tautību.
7. Latvijas pašnolemšanas tiesības izpaužas: a) viņas likumdošanas autonomijā, t. i., atsevišķa parlamenta darbībā un noteikšanā caur visiem Latvijas apdzīvotājiem; b) viņas izpildu rīcības patstāvībā [..] amatvīru iecelšanā un iestāžu uzraudzībā. [..]
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv, Valsts eksāmens vēsturē 2021.g.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!