2. Analizē avotu B (karikatūru) un atbildi uz jautājumiem!
Eksāmenā atbildes jāformulē patstāvīgi!
2.1. Ko simbolizē katrs karikatūras personāžs?
A -
B -
C -
2.2. Par kādu sistēmu ironizēts karikatūrā?
2.3. Par kuriem sistēmas principiem ironizēts karikatūrā?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
Avots A
Mūsdienu vēsturnieks
Absolūtā monarhija un visas sabiedrības senais oficiālais dalījums 3 kārtās – garīdzniecībā, muižniecībā (abas kārtas privileģētas) un strādātājos jeb darba ļaudīs (pilsētniekos, zemniekos u. c.) – neatbilda
18. gadsimta Francijas tālākas attīstības vajadzībām. Apgaismības idejas par visu cilvēku vienlīdzību un taisnīgumu veicināja neapmierinātības pieaugumu Francijā. 1789. gadā iekšpolitisks konflikts noveda pie revolūcijas. Par tās sākumu tiek uzskatīts Parīzes cietuma – Bastīlijas cietokšņa – ieņemšana. Francijas parlamenta – ģenerālštatu – trešās kārtas deputāti pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, kurai pievienojās daļa muižniecības un garīdzniecības. Tika pasludināta nācijas vienotība, sākās darbs pie jaunās konstitūcijas un tika ierobežota karaļa vara. Vienlaikus Francija karoja ar savām kaimiņvalstīm. 1792. gadā Francija tika pasludināta par republiku, bet bijušais karalis Luijs XVI un viņa sieva Marija Antuanete – giljotinēti. Paši radikālākie revolucionāri – jakobīņi – uzsāka cīņu pret visu, kas bija saistīts ar pirmsrevolūcijas laikiem, Francijā sākās terors pret īstiem un iedomātiem revolūcijas ienaidniekiem, giljotinēja tūkstošiem cilvēku. 1794. gadā jakobīņu valdīšana cieta krahu, revolūcijas radikālā fāze beidzās.
18. gadsimta Francijas tālākas attīstības vajadzībām. Apgaismības idejas par visu cilvēku vienlīdzību un taisnīgumu veicināja neapmierinātības pieaugumu Francijā. 1789. gadā iekšpolitisks konflikts noveda pie revolūcijas. Par tās sākumu tiek uzskatīts Parīzes cietuma – Bastīlijas cietokšņa – ieņemšana. Francijas parlamenta – ģenerālštatu – trešās kārtas deputāti pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, kurai pievienojās daļa muižniecības un garīdzniecības. Tika pasludināta nācijas vienotība, sākās darbs pie jaunās konstitūcijas un tika ierobežota karaļa vara. Vienlaikus Francija karoja ar savām kaimiņvalstīm. 1792. gadā Francija tika pasludināta par republiku, bet bijušais karalis Luijs XVI un viņa sieva Marija Antuanete – giljotinēti. Paši radikālākie revolucionāri – jakobīņi – uzsāka cīņu pret visu, kas bija saistīts ar pirmsrevolūcijas laikiem, Francijā sākās terors pret īstiem un iedomātiem revolūcijas ienaidniekiem, giljotinēja tūkstošiem cilvēku. 1794. gadā jakobīņu valdīšana cieta krahu, revolūcijas radikālā fāze beidzās.
Avots B
1789. gada franču karikatūra
"Mums jācer, ka šī spēle drīz beigsies!"
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv, Valsts eksāmens vēsturē 2021.g.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!