10. 2. daļas 6.,7. uzdevums 2006.g.

  

  

 

Avots E
Latviešu strēlnieku pulkvedi Jukums Vācietis:
„Latviešu strēlnieki aizstāvēja Krievijā padomju valdību tādēļ, ka viņa atzina visu mazu tautu tiesības uz patstāvību, pat līdz izstāšanai no Krievijas sastāva. Latviešu strēlnieki cīnījās priekš brīvās Latvijas. Lūk, tie motīvi, kuri izskaidro mums, ka latviešu strēlnieki, savā masā nebūdami ne noteikti lielinieki, ne komunisti, tik kaisli aizstāvēja lieliniecismu Krievijā. Un tas bija pareizi. Mums, latviešiem, vajadzēja pabalstīt to partiju, kura atzina mūsu brīvību un patstāvību. Un tāda bija Krievijas lielinieku partija. Citas Krievijas partijas negribēja neko dzirdēt par mazo tautiņu neatkarību. Daudzi nezin līdz šim laikam, kāda nozīme priekš latviešu strēlniekiem ir lozungam „Brīvā Latvija”. Latviešu strēlnieks savā masā bija un palika nacionālists šī vārda vislabākajā nozīmē. Šis bija tas stimuls, kurš iedvesa latviešu strēlnieku rindās varonību izturēt cīņu pret Krievijas atjaunošanu līdz beidzamajam.”

 

Avots F
No Latviešu Pagaidu Nacionālas Padomes uzsaukuma latviešu strēlniekiem 1917. gada decembrī Valkā:
Latviešu strēlnieki! Jūs esat pametuši savu zemi un savu tautu un devušies Krievijas anarhijas un politikas un pilsoniskas beztiesības kalpībā. Jūs esat aizmirsuši Latvijas gaišos laukus, viņas izpostītos ciemus un sagrautās pilsētas. Jūs esat aizmirsuši to zemi, kur vienīgi ir iespējama jūsu un jūsu tautas brīvības un tiesības valsts, Jūs esiet akli un necienīgi padevušies Krievijas patvarības sludinātājiem, kuri jūs aicina kā savu neprātīgo iedomu veicinātājus un demokrātijas tiesību apspiedējus. Viņi jūs, brīvas tautas kareivjus, padara par saviem kalpiem. Latviešu tautas vārds Krievijā no visas demokrātijas tiek jau minēts ar īgnumu un nicināšanu kā brīvības un cilvēka tiesību apspiedēju vārds.