8. 2. daļas 1.,2. uzdevums 2006.g.

Avots A
Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kara pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20. aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīja latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkarošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu kā nešķirama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā (...)
Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas.
Pēc 700 gadiem no jauna veidojas mūsu tautas liktenis. Pēc šiem 700 ciešanu un gaidīšanas gadiem ir jāpiepildās tautas kulturālās atdzimšanas sapnim. Tagad vai nekad. Kara laukā jums, Latvijas dēli, jārada tagad tautas liktenis un slava. (...) Jo vairāk esam zaudējuši, jo vairāk mums jāatgūst. Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas saņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā dodies, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām!
„Uz ežiņas galvu liku sargāt savu tēvu zemi!”

Brīvprātīgais

 

Ziemassvētku kaujā kritušie karavīri. Tīreļpurvs, 1917. gada janvāris.

 

 

 

 

Avots E
Latviešu strēlnieku pulkvedi Jukums Vācietis:
„Latviešu strēlnieki aizstāvēja Krievijā padomju valdību tādēļ, ka viņa atzina visu mazu tautu tiesības uz patstāvību, pat līdz izstāšanai no Krievijas sastāva. Latviešu strēlnieki cīnījās priekš brīvās Latvijas. Lūk, tie motīvi, kuri izskaidro mums, ka latviešu strēlnieki, savā masā nebūdami ne noteikti lielinieki, ne komunisti, tik kaisli aizstāvēja lieliniecismu Krievijā. Un tas bija pareizi. Mums, latviešiem, vajadzēja pabalstīt to partiju, kura atzina mūsu brīvību un patstāvību. Un tāda bija Krievijas lielinieku partija. Citas Krievijas partijas negribēja neko dzirdēt par mazo tautiņu neatkarību. Daudzi nezin līdz šim laikam, kāda nozīme priekš latviešu strēlniekiem ir lozungam „Brīvā Latvija”. Latviešu strēlnieks savā masā bija un palika nacionālists šī vārda vislabākajā nozīmē. Šis bija tas stimuls, kurš iedvesa latviešu strēlnieku rindās varonību izturēt cīņu pret Krievijas atjaunošanu līdz beidzamajam.”

Avots F
No Latviešu Pagaidu Nacionālas Padomes uzsaukuma latviešu strēlniekiem 1917. gada decembrī Valkā:
Latviešu strēlnieki! Jūs esat pametuši savu zemi un savu tautu un devušies Krievijas anarhijas un politikas un pilsoniskas beztiesības kalpībā. Jūs esat aizmirsuši Latvijas gaišos laukus, viņas izpostītos ciemus un sagrautās pilsētas. Jūs esat aizmirsuši to zemi, kur vienīgi ir iespējama jūsu un jūsu tautas brīvības un tiesības valsts, Jūs esiet akli un necienīgi padevušies Krievijas patvarības sludinātājiem, kuri jūs aicina kā savu neprātīgo iedomu veicinātājus un demokrātijas tiesību apspiedējus. Viņi jūs, brīvas tautas kareivjus, padara par saviem kalpiem. Latviešu tautas vārds Krievijā no visas demokrātijas tiek jau minēts ar īgnumu un nicināšanu kā brīvības un cilvēka tiesību apspiedēju vārds.