2. daļas 9.,10. uzdevums 2007.g. — uzdevums. Eksāmens vēsturē, 9. klase.

2. daļa

Rūpīgi iepazīstieties ar informācijas avotiem (aiz uzdevumiem)! Izlasiet uzdevumus un izpildiet tos! Atbildes varat uzrakstīt uz lapas un pēc tam salīdzināt ar dotajiem risinājumiem!

9. uzdevums
Izvēlies vienu no ģērboņos iekļautajiem simboliem un izskaidro tā nozīmi!(2 punkti)

10. uzdevums
Izmantojot avotus un savas vēstures zināšanas, uzraksti trīs svarīgākās pārmaiņas Latvijā pēc valsts nodibināšanas! Pamato šo pārmaiņu nozīmīgumu!(6 punkti)

Informācijas avoti

Avots A
18. novembris! Pulksten 4 pēc pusdienas II Pilsētas teātrī nolikta Latvijas valsts proklamēšana.
Visas vietas teātrī jau aizņemtas plkst. 3 pēc pusdienas. Bet vēl arvien steidzas nokavējušies: kaut tik nebūtu par vēlu.
Sagatavošanās darbi pabeigti. Skatuves priekšplānu ieņem, puķu ievijās, garš galds ar sēdekļiem...
Visi pieceļas kājās, aplaudē. Rinda nopietnu vīru soļo cauri skatītāju telpai, uz skatuvi: Latvijas Pagaidu valdība.
Latvijas pirmais ministru prezidents Ulmanis, starp citu, uzsver, ka „Latvija būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai”.
Visās valsts ēkās vēl vācieši. Mums liekas, ka Latvijas valdībai nu visu vajadzētu ņemt savās rokās... Mūsu ministri skraida kājām, valsts aparāts bez ierēdniecības, bez līdzekļiem, bez bruņota spēka... Valdība steidzīgi organizē aizsardzību. Uzaicina pieteikties brīvprātīgos.

Atsauce:
No latviešu rakstnieces A. Brigaderes grāmatas „Dzelzs dūre”, 1991.

Avots B
Ministru prezidenta K. Ulmaņa runa Latvijas proklamēšanas sēdē 1918. gada 18. novembrī.
... Pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz iekšieni un ārieni. Valsts jānostiprina uz ārieni, lai tā stāvētu spēcīga un apvienota, labās attiecībās ar tāliem un tuviem kaimiņiem. Iekšējā pārvaldīšanas darbā stāv daudzi uzdevumi priekšā; bez kavēšanās jāizved zemē demokrātiskas reformas. Mūsu priekšā atrodas grūti atrisināmais pārtikas jautājums; viņa nokārtošanai valdība izlietos visus spēkus un līdzekļus, un var cerēt, ka izdosies šo darbu veikt, ja visi pilsoņi uz laukiem, tāpat kā pilsētās, nāks valdībai talkā. Otrais uzdevums – nokārtot agrāro jautājumu. Vispārīgi valdības sociālās reformas un sociālā likumdošana būs plašas un dziļas, lai nodrošinātu darbaļaužu tiesības un stāvokli. Valdība arī apzinās savu pienākumu gādāt par to, lai visi gūstekņi varētu atgriezties mājās un ātri atrast darbu un maizi.

Atsauce:
No G. Kurloviča, A. Tomašūna grāmatas „Latvijas vēsture vidusskolai, II daļa”, 1999.

Avots C
Ar Antantes imperiālistu palīdzību vācu okupācijas varas orgānu apsardzībā 1918. gada novembra vidū tika radīta t. s. Tautas Padome, kas sastādīja buržuāziskās Latvijas „pagaidu valdību” (ar K. Ulmani priekšgalā) un proklamēja Latvijas „neatkarību”. Līdz ar to Antantes imperiālisti cerēja nodibināt Latvijā savu kundzību un pārvērst Latvijas teritoriju par placdarmu uzbrukumam padomju Krievijai.

Atsauce:
No Latvijas padomju enciklopēdijas 5.2. sējuma, Rīga, 1984.

Avots D
Vācijas sakāve radīja labvēlīgus apstākļus nacionālpatriotisko spēku darbībai un neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai. Jau 11. novembrī (pēc Vācijas kapitulācijas) Anglijas ārlietu ministrs lords Balfūrs paziņoja, ka angļu valdība atzīst Latvijas neatkarību de fakto (tas ir – par notikušu), taču galīgi Latvijas jautājums tikšot izlemts miera konferencē. Tādējādi latviešu politiskajiem spēkiem vajadzēja tikai pašiem vienoties par kopēju darbību Latvijas valsts nodibināšanā. Tika nolemts dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvniecības orgānu – Tautas padomi. Tautas padomi nodibināja 17. novembrī, un tajā tika pārstāvētas visas ievērojamākās latviešu politiskās partijas, kā arī nacionālās minoritātes jeb mazākumtautības.

Atsauce:
No J. Freiberga grāmatas „Jauno laiku vēsture. 20. gs.”, 1998.

Avots E
Latvijas Republikas pirmais ģerbonis