1. 3. daļa. Norādījumi.

Parasti ir piedāvāti aptuveni 3 temati.

 

2012./ 2013. m.g. vēstures eksāmenā 12. klasei pirmo reizi šajā daļā bija iekļauti papildus uzdevumi. Tā varētu būt arī šogad 9. klases eksāmenā. Tāpēc, pirms izvēlies tēmu, iepazīsties ar visiem uzdevumiem, kas būs jāveic.

 

Tajā prasīti jēdzieni, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, tie arī jāizskaidro. Tikai par katru izskaidrotu jēdzienu saņem vienu punktu. Nav norādes, ka šie jēdzieni obligāti jāizmanto aprakstā.

 

Tajā jāuzraksta 3 ar tematu saistīti vēstures fakti. Katram vēstures faktam jāpieraksta tā cēlonis un tā sekas. Par katru izpildītu prasību: fakts/ tā cēlonis/ tā sekas saņem vienu punktu.

 

Vēstures fakts - vēstures avotā fiksēts notikums ( konkrēts laiks: gads/ gadsimts / vieta/ notikuma formulējums).

Piemēram, vēstures fakts - epizode: 2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.

Piemēram, vēstures fakts - process: Jau pirms pievienošanās NATO (2004. gadā) Latvijas karavīri piedalījušies vairākās NATO Miera misijās, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā, Kosovā un citur; joprojām Latvijas karavīri veic miera uzturēšanas misiju Afganistānā.

 

Tabula, kura bija jāaizpilda 12. klasei, ir šāda:

 

 

Tajā jāuzraksta apraksts par izvēlēto tematu. Līdz šim 9.klasei nebija noteikts vārdu skaits aprakstā. Ir skaidrs, ka mazāk kā 120 vārdu aprakstā nav vēlams - ar tiem nav iespējams izpildīt prasības. Optimālais vārdu skaits - 120 - 200 vārdi.

 

 

Ar to saprot darba struktūru

- ir ievads ( ievadā vēlams izskaidrot tēmas nosaukumu, piemēram, ja tēma ir "Latvijas dalība starptautiskajās organizācijās", tad ievadā ir jāpaskaidro, par kurām organizācijām ir runa, īsi jāraksturo to nozīme/ darbība. Vēlams definēt autora pozīciju - kāda tā būs.);

- iztirzājumā ir loģisks, secīgs izklāsts, pamatots ar faktiem;

- nobeigums jeb secinājumi izriet no teksta. Nevajag rakstīt secinājumus par to, kas nav iztirzājumā.

Nav labs stils secinājumos izteikt norādījumus, atgādinājumus, aicinājumus utt. Piemēram, "Es iesaku visiem svinēt 18. novembri, jo...".

Darbā nav jālieto "nevajag aizmirst", "vajag atcerēties" un līdzīgus izteikumus. (Šeit nav jāņem paraugs no autoriem, kuri tādus lieto.)

Tāpat nav jālieto uzruna "tu" - iznāk, ka autors vēršas pie lasītāja - skolotāja, kurš labo aprakstu.

Pie satura tiek vērtēta arī pareizrakstība, tolerance.

Vēstures jēdzieni, vispār vārdi jāraksta pareizi! Piemēram, ja vārdu "Latvija" raksta ar mazo sākumburtu, tā ir necieņa pret valsti. Vārdu "latvieši" neraksta ar lielo sākumburtu - tas nav īpašvārds, bet ir sugas vārds - latviešu ir daudz.

  

2) Cēloņsakarības - vai ir izpratne par vēstures procesa cēloņsakarībām - notikumu cēloņiem, sekām, savstarpējo saikni, ietekmi un tālāko vēsturi, utt..

 

3) Fakti - vai tie minēti precīzi, vai to lietojums ir pamatots, vai tie izmantoti viedokļa argumentēšanai. Nav ieteicams uzskaitīt daudzus faktus, veidojot pārblīvējumu - tas rada iespaidu, ka autors nespēj veikt atlasi. Tāpat nav ieteicams tos neizmantot, jo ar viedokli bez faktiem neko nav iespējams pamatot.

Nepareizs gadaskaitlis būs kļūda, bet pareizs aptuvens datējums - pareizi nosaukts fakts. Piemēram, ja rakstīsi: "Latviešu strēlnieku pulkus sāka veidot 1914. gadā", tā būs kļūda. Ja rakstīsi: "20. gadsimta sākumā, sākoties Pirmajam pasaules karam, kad vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali, tika veidoti Latviešu strēlnieku pulki." - tas nebūs nepareizi.

 

4) Vēstures jēdzienu lietojums. Tie jālieto precīzi, atbilstoši, pareizi uzrakstot.