9. 1. daļas 7.2. uzdevums

Eksāmena 7.1. uzdevums pārskatāmības labad sadalīts 3 daļās (7.1.; 7.2.; 7.3.), katrā no tām - cits piemineklis, tie visi bija eksāmena uzdevumā.

 

 

2. Nosaki, kurā kultūrvēsturiskajā novadā atrodas piemineklis - atzīmē pareizo atbildi!  

 

3. Nosaki un atzīmē pareizo skaidrojumu, - kādam vēsturiskajam notikumam veltīts attēlā redzamais piemineklis! (Eksāmenā atbilde jāformulē patstāvīgi - par visiem trijiem pieminekļiem.)

 

 

Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli Cēsīs. Pirmo reizi uzbūvēts 1924. gadā. Piemineklī attēlots, kā cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: "No zobena saule lēca". Padomju varas pārstāvji 1951. gada 25. martā pieminekli uzspridzināja un nojauca. Atbrīvotāja laukumā 1959. gadā tika uzcelts cits monuments - piemineklis Ļeņinam.

 

Tautā šo pieminekli dēvē par Māru. Skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā. Pieminekli atklāja 1939. gada 8. septembrī Rēzeknē. Padomju okupācijas sākumā 1940. gada novembrī pieminekli nogāza. To atjaunoja 1943. gada 22. augustā vācu okupācijas laikā, bet 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to iznīcināja vēlreiz.

 

Latviešu tautas brīvības simbols Brīvības piemineklis uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem un svinīgi atklāts 1935. gada 18.novembrī Rīgā. 42 metrus augsto pieminekli vainago Brīvības tēls - alegorisks brīvības simbols ar trīs novadiem kā zvaigznēm - Kurzemi, Latgali, Vidzemi. Padomju varas gados pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa bija aizliegta.

 

1932. gada 22. jūnijā tika atklāts piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks", tas bija veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka 1919. gadā. Otrā pasaules kara gados, vācu okupācijas laikā, piemineklim nokala bruņinieka veidolu, bet Staļina personības kulta laikā pieminekli nojauca pilnībā.