8. 1. daļas 7.1. uzdevums

 

 

 

 

 

 

Teksts A: "Mūsu rokās krita viens ienaidnieka atbalsta punkts pēc otra, un bermontiešu pamestā Pārdaugava atgādināja pilnīgu postažu, bet tanī vairs nebija naidīgā pretinieka karaspēka. Mūsu varonīgie cīnītāji bija savās sargu vietās un, nezaudēdami orientēšanos un cīņas sparu, satrieca latvju tautas nāvīgāko ienaidnieku. Baznīcu zvanu skaņas, vēstīdamas lielo uzvaru, pildīja gaisu ar svētsvinīgu dunoņu, kurai līdzi aizšalca latvju gadsimtu sīvākā naidnieka pēdējie vaidi."

(No ģenerāļa K.Berķa atmiņām "Latvju varoņu gaitas". R., 1938.)

 

Teksts B: "(...) aukstā marta rītā vagonā ienāca apsardze. Mūs saskaitīja. Pavisam bijām 52 cilvēki. Latvieši. Lielākā daļa ap divdesmit gadiem, dažiem 15 - 16. Lielākoties skolu un tehnikumu audzēkņi. Daži bija paņemti no kopmītnēm, uz viņiem bija žēl skatīties, noraudājušies, pārbijušies, rokā neliela skolas soma, kukulis maizes un tas, kas mugurā. Bija arī vecāka gadagājuma ļaudis, sievietes ar maziem bērniem." 

(No A.Ozoliņas atmiņām. Via dolorosa: Staļinisma upuru liecības.)

 

Teksts C: "Tā ir diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas skaudro vēsturi. Atceroties pasaules lielāko traģēdiju, pieminot milzīgā nozieguma - Otrā pasaules kara - neizmērojamos upurus, noliecam galvas visu aizgājušo, visu kritušo un traģiskā nāvē svešumā aizrauto priekšā, domājam par zudušo paaudzi - postošie kari un nedabisku ideju kundzība Latvijas tautai ir maksājuši dārgi."

(No Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapas)

 

Teksts D: "Nākamajā dienā posos uz parlamentu kā uz svētkiem (...), apzinājos, kā īpašākas dienas par šo manā mūžā nebūs. Kad sēdes sākumā Ivars Godmanis 131 deputāta vārdā kā pirmo ierosināja izskatīt jautājumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, visi aizturēja elpu... Augstākās padomes nams zuzēja no žurnālistiem, operatoriem un fotogrāfiem, kas bija salidojuši no visām pasaules malām, lai iemūžinātu šo brīdi, kad otra Baltijas valsts paziņos pasaulei par savu neatkarību." 

(S. Kalniete "Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza." R., 2000.)