8. 2. daļas 12. uzdevums

  

 

 

 

 

 

 

19. gs. vidū jaunlatvieši parādījās kā kustība, kas uzsvēra latvietību. Savu ideju popularizēšanai jaunlatvieši 19. gs. 50. gadu beigās izmantoja laikrakstu "Mājas Viesis" un J. Alunāna izdoto rakstu krājumu "Sēta, daba, pasaule" (1859 - 1860), kur latviešiem tika prasītas tādas pašas tiesības kā citām tautām. Sevišķi lielu uzmanību jaunlatvieši pievērsa izglītībai. K. Valdemārs, K. Barons un J. Alunāns Pēterburgā noorganizēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kam bija liela nozīme latviešu redzesloka paplašināšanā un vācu baronu privilēģiju kritizēšanā.

("Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture." 1998. -2012.)

 

"Pēterburgas Avīžu" galvenais uzdevums bija veicināt latviešu saimniecisko spēku attīstību, kuri vērsās pret Baltijas muižniecību, un atsvabināt tautu no vācu garīgās aizbildniecības, tas ir, pacelt latvju nacionālo un sabiedrisko apziņu... Tikpat droši "Pēterburgas Avīzēm" vajadzēja aizstāvēt tautas tiesības uz materiālo labklājību un pārticību (...), īpašu vērību piegriežot tehnikas attīstībai, mašīnām un jo sevišķi izglītībai. K.Valdemārs visu mūžu nenogura latvju tautai sludināt jūrniecību kā nodarbošanos un lielu ienākumu avotu. "Pēterburgas Avīzes" (...) bija ārkārtīgi nepatīkamas Baltijas muižniecībai un garīdzniecībai.

(E. Blanks Latvju tautiskā kustība. R., 1994.)

 

Pēterburgā drukātā un izdotā avīze ("Pēterburgas Avīzes") tika cenzēta Rīgas ģenerālgubernatora kancelejā. Dažs numurs atnāca atpakaļ tā sastrīpots, ka bija otrreiz sastādāms un no jauna uz Rīgu sūtāms. Pie kam cenzors bija neaprēķināms: tas strīķēja (svītroja) gluži nevainīgas vietas, kamēr daži pārgalvīgi teikumi palika veseli.

(Krišjāņa Barona atmiņas, 1919.)

 

Dziesmas pavada dzīves atgadījumus, darbus, godus, dzīres. (...) izlobot mūsu tautas dziesmu īsto veselīgo kodolu, mums atklājas viņās cilvēka gara labākie ideālie centieni, cilvēka sirds un dvēseles daiļākās, tikumīgākās, dziļākās jūtas, kas nekad nenoveco... mūsu jaunavas gan vairs nemaļ rokas dzirnavās, taču tādēļ mūsu maltuves dziesmas, kas tik koši māca un cildina darba krietnumu, izturību un jautru garu īpaši arī grūtajos darbos ieteic un daudzina, šinī savā īstenā saturā un nozīmē nezaudē savu spēku. Šādu nevīstamu kodolu mēs uzejam visās mūsu tautas dziesmās. Mūsu tautas dziesmas ir pa lielākai daļai mantojums no sirmās neminamās senatnes. Mācītu vīru, kas ar rakstu zīmēm varēja nākt tautas atmiņai palīgā, tautai pašai senāk trūka, un cittautieši tikai vēlākos, jaunākos laikos sāka ievērot svešās tautas dzeju. Tādēļ gan iemesls domāt, ka kristīgai ticībai vecās pagānu ticības vietā iesakņojoties, daudz vecās dzejas mantu nogrimis aizmirstības jūrā. Taču ir tad vēl mūsu mantotais dziesmu pūrs tik bagāts, kā reti kurai tautai.

(K. Barons. Latvju dainas. Ievads. 1894.)

 

Ir viegli ievērot paralēles starp Barona darba metodēm un modernām informātikas metodēm. Tikai skatoties uz Barontēva Dainu skapi ar divām durvīm, kam katrā pusē pa 35 atvilknēm, katrā atvilknē pa 20 iedalījumiem, katrā iedalījumā ievietojamas līdz 200 dziesmu zīmītes, neviļus nāk prātā līdzība ar bišu stropu un tālāk ar modernu skaitļošanas mašīnu ar savām režģveidīgām atmiņu šūniņām, kurās tagad uzglabājam elektroniskās Dainas. (...) Ar roku šo darbu (Dainu sistematizēšanu) veikt ir praktiski neiespējami, toties šeit mūsdienu elektroniskās skaitļošanas mašīnas var parādīt savas spējas liela daudzuma informācijas šķirošanai un iekārtošanai (...), padarot mūsu Dainu bagātību pieejamāku gan sev, gan sveštautiešiem.

(I. Freibergs. Pārdomas par Barontēvu un mums. Jauna gaita. Toronto, 1985.)

 

Sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, ar tautasdziesmu "Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā"(1985.g.) 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns. (...) Tautas atmiņā tā palikusi kā tautasdziesmas Lielā diena Dainu kalnā. (...) Kopš 1988. gada, kad pirmo reizi Latvijā notiek starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", svinīgā lepnumā pie skulptūras "Dziesmu tēvs" plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas arvien ciešāk un kuplākā skaitā ap sevi pulcē folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kuri neskaitāmos koncertos Turaidā izdzied tautas vienotības, saliedētības un neatkarības idejas.

(http://www.turaida-muzejs.lv)

 

K. Barona savākto un sistematizēto dainu skapis.

 

 

Induļa Rankas skulptūra "Dziesmu tēvs" Dainu kalnā Turaidā

 

Folkloras draugu kopa "Skandinieki" Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms 37 gadiem aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, (...) Ar "Skandinieku" līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". 37 gadu auglīga darbība ir vainagojusies, taču ne pārtraucama. Arvien aktuāli ir kopt cilvēku pašapziņu caur savas tautas un zemes zinībām, audzināt veselīgu patriotismu, kas izpaužas cieņā un mīlestība.

(http://ritums.lv/folklora/skandinieki)