Izlasi vēstures avotus!
Avots A. Fragments no laikraksta „Zeitung für Stadt und Land” ievadraksta (23.10.1871.)
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat
visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat
visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
Avots B. Fragments no Krišjāņa Valdemāra 1886. gadā publicētā raksta Latviešu nākotne krievu un vāciešu starpā
K.Valdemārs bija latviešu politiķis, ekonomists, publicists. Asi vērsās pret Baltijas muižniecības privilēģijām, pārstāvējis latviešu nacionālās kustības intereses augstākajos varas ešelonos.
Mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski un, ja tas ir izdarāms, arī vāciski. Šī mācīšanās, šī svešu valodu saprašana neviena nepiespiež atšķirties no savas latviešu tautas, it īpaši tad ne, ja jūs nekad neaizmirstaties nevien sveštautu, bet arī latviešu laikrakstus, grāmatas un avīzes iegūt un lasīt, jo literātūras ražojumi jūs arvienu savienos ar pašu tautu un viņas vajadzībām. [..]
Latvija atrodas vidū starp lielo Krieviju un arī, pēc ļaužu skaita ņemot, diezgan lielo Vāciju. Tad nu tiem viegli var izdoties caur labām skolām un pie diezgan svabadiem dzīves apstākļiem iemācīties abas valodas, un tādā vīzē palikt par bagātākiem un tikt par derīgiem vidutājiem starp abām šīm lielajām tautām, kurām uz priekšdienām v. t. j. pr. vēl daudz vairāk vidutāju būs vajadzīgs nekā līdz šim. [..] Krieviski jau latvietis var vieglāki iemācīties nekā vācietis, un šī vieglākā iemācīšanās ir latviešu tautai īpašīgs labums, kas vēl vairāk parādīs savu spēku nekā līdz šim, ja tikai to ievērosim. Zināms, šo labumu varēs sasniegt tikai maza tautas daļa, tikai tie, kas iespēj iemācīties vairāk valodas. Bet šī daļa, caur caurim ņemot, taps turīga, un latviešu dzīvi dažā ziņā stipri varēs stutēt. [..]
K.Valdemārs bija latviešu politiķis, ekonomists, publicists. Asi vērsās pret Baltijas muižniecības privilēģijām, pārstāvējis latviešu nacionālās kustības intereses augstākajos varas ešelonos.
Mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski un, ja tas ir izdarāms, arī vāciski. Šī mācīšanās, šī svešu valodu saprašana neviena nepiespiež atšķirties no savas latviešu tautas, it īpaši tad ne, ja jūs nekad neaizmirstaties nevien sveštautu, bet arī latviešu laikrakstus, grāmatas un avīzes iegūt un lasīt, jo literātūras ražojumi jūs arvienu savienos ar pašu tautu un viņas vajadzībām. [..]
Latvija atrodas vidū starp lielo Krieviju un arī, pēc ļaužu skaita ņemot, diezgan lielo Vāciju. Tad nu tiem viegli var izdoties caur labām skolām un pie diezgan svabadiem dzīves apstākļiem iemācīties abas valodas, un tādā vīzē palikt par bagātākiem un tikt par derīgiem vidutājiem starp abām šīm lielajām tautām, kurām uz priekšdienām v. t. j. pr. vēl daudz vairāk vidutāju būs vajadzīgs nekā līdz šim. [..] Krieviski jau latvietis var vieglāki iemācīties nekā vācietis, un šī vieglākā iemācīšanās ir latviešu tautai īpašīgs labums, kas vēl vairāk parādīs savu spēku nekā līdz šim, ja tikai to ievērosim. Zināms, šo labumu varēs sasniegt tikai maza tautas daļa, tikai tie, kas iespēj iemācīties vairāk valodas. Bet šī daļa, caur caurim ņemot, taps turīga, un latviešu dzīvi dažā ziņā stipri varēs stutēt. [..]
Avots C. Fragments no “Pēterburgas Avīzēs” publicētā raksta Par skolām. (14.08.1862)
„"Pēterburgas Avīzes" bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlija līdz 1865. gada jūnijam. Izdevējs bija Krišjānis Valdemārs.
Kā raksta beigās “Kas zemniekam jāzina?” redzējām, ka zemnieks ar cilvēks esot, tāpat kā visi citi. Ir pieminēju, ka tas liels brīnums esot, ka to tagad vēl sajūtot. Var dažs par to brīnīties, ka to lietu vēl tā daudzkārtīgi izmeklējot, kas pati no sevis gluži saprotama esot. Ko tad vēl par to tik daudz vajagot runāt un strīdēt. [..] Tā lieta, kas cilvēku no lopiem atšķir, ir prāts un saprašana iekšķīgi un valoda ārīgi. [..] Bet Dievs nemaz uz to nelūko, kur cilvēks piedzimtu, viņš nemaz cilvēkus pa kārtām nešķiro, un tāpēc dažam ubaga bērnam ir vairāk prāta un saprašanas nekā dažam pilskungam. Ka tas tiesa ir, to ikkatrs ikkatru dienu var redzēt. Esmu dažreiz tādus Vāciešus dzirdējis pēc pabeigtas skolas, (ka) esot brīnums, ka zemnieku, tas ir Latviešu, bērni itin daudz un tāpat varot mācīties. [..]
Kā tas nu ar cilvēku? Lai tas nu vai purvā vai treknā zemē no Dieva dēstīts, tā sakot, no sēklas ir viņam jāaug un nav viņam, vienalga, vai ap to darbojās un strādā vai viņu savā vaļā liek izaugt. Prāts un saprašana katram, kā augšā redzējām, ir tikai dīgļi. Ja nu šī sēklas nekopjam un nedodam visu, kas pie viņas augšanas vajadzīgs, tad tas pie pilna prāta nevarēs tikt. Ja tam (cilvēkam) vajadzīgu barību, gaismu un siltumu atrauj, tas kā izdīgusi ābelīte iznīkst. [..]
„"Pēterburgas Avīzes" bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlija līdz 1865. gada jūnijam. Izdevējs bija Krišjānis Valdemārs.
Kā raksta beigās “Kas zemniekam jāzina?” redzējām, ka zemnieks ar cilvēks esot, tāpat kā visi citi. Ir pieminēju, ka tas liels brīnums esot, ka to tagad vēl sajūtot. Var dažs par to brīnīties, ka to lietu vēl tā daudzkārtīgi izmeklējot, kas pati no sevis gluži saprotama esot. Ko tad vēl par to tik daudz vajagot runāt un strīdēt. [..] Tā lieta, kas cilvēku no lopiem atšķir, ir prāts un saprašana iekšķīgi un valoda ārīgi. [..] Bet Dievs nemaz uz to nelūko, kur cilvēks piedzimtu, viņš nemaz cilvēkus pa kārtām nešķiro, un tāpēc dažam ubaga bērnam ir vairāk prāta un saprašanas nekā dažam pilskungam. Ka tas tiesa ir, to ikkatrs ikkatru dienu var redzēt. Esmu dažreiz tādus Vāciešus dzirdējis pēc pabeigtas skolas, (ka) esot brīnums, ka zemnieku, tas ir Latviešu, bērni itin daudz un tāpat varot mācīties. [..]
Kā tas nu ar cilvēku? Lai tas nu vai purvā vai treknā zemē no Dieva dēstīts, tā sakot, no sēklas ir viņam jāaug un nav viņam, vienalga, vai ap to darbojās un strādā vai viņu savā vaļā liek izaugt. Prāts un saprašana katram, kā augšā redzējām, ir tikai dīgļi. Ja nu šī sēklas nekopjam un nedodam visu, kas pie viņas augšanas vajadzīgs, tad tas pie pilna prāta nevarēs tikt. Ja tam (cilvēkam) vajadzīgu barību, gaismu un siltumu atrauj, tas kā izdīgusi ābelīte iznīkst. [..]
Nosaki divas atbildes, kurās visprecīzāk paskaidrots, vai jaunlatviešu argumenti atspēko pret latviešu nacionālajiem centieniem vērstos izteikumus!
1.
2.
Atbilžu varianti:
Avoti nepārprotami demonstrē, ka latviešu tauta bija galvenais inovators Eiropas kultūras un izglītības jomā 19. gadsimtā, apliecinot, ka latviešu intelektuāļu ieguldījums bija izšķirošs moderno izglītības metodiku un kultūras izpratnes attīstībā visā kontinentā.
Avoti atklāj, ka latviešu tauta patstāvīgi attīstīja un eksportēja savu kultūru un izglītības sistēmu uz kaimiņvalstīm, tādējādi būtiski ietekmējot kultūras plūsmas Eiropā.
Avoti parāda, ka latviešu tautai ir potenciāls un iespējas attīstīties un integrēties plašākā Eiropas kontekstā.
Raksti rāda, ka latviešu tauta bija tikai pasīvs novērotājs savas kultūras attīstībā, nevis aktīvs dalībnieks, kas apstiprina avotā A izteikto apgalvojumu par latviešu tautas pasivitāti .
Rakstā tiek apgalvo, ka izglītība ir cilvēka prāta un saprašanas attīstības pamats, un tādējādi visiem, neņemot vērā sociālo vai etnisko izcelsmi, ir tiesības uz izglītību.
Raksti apliecina, ka latviešu tauta bija pilnībā atkarīga no Vācijas un Krievijas intelektuālajām un kultūras ietekmēm, un bez šo valstu palīdzības latvieši nebūtu spējuši sasniegt jebkādu nozīmīgu izglītības vai kultūras līmeni.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā atspēkojuma pamatojums ir jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!