2. Jēzus kristus

Kristietības pamatlicējs ir Jēzus no Nācaretes (darbojies 1.gs. pirmajos 30 gados).

 

Vārds “Kristus” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “svaidītais”. Šī vārda ekvivalents ebreju valodā ir Mesija.

 
Jēzus Kristus, zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, ir centrālā figūra kristietībā. Lielākā daļa kristiešu baznīcas viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

 
Kristieši viņu uzskata arī par Mesiju, kuru pareģoja Vecajā Derībā, bet jūdaismā tas tiek noliegts. Islāmā Jēzus tiek uzskatīts par pravieti.

 
Nozīmīgākie informācijas avoti par Jēzus dzīvi un viņa mācību ir četri kanoniskie evaņģēliji, īpaši sinoptiskie evaņģēliji, kuri ir iekļauti Jaunajā Derībā, kas ir svētā grāmata visām kristiešu konfesijām.

 

Informācija par Jēzus Kristus dzimšanu ir atrodama vienīgi Mateja un Lūkas evaņģēlijos, bet informācija ir atšķirīga.

 
Saskaņā ar Mateja evaņģēliju Jēzus vecāki Marija un Jāzeps dzīvoja Bētlemē. Jāzepam sapnī parādījies eņģelis, kas paziņojis, ka Marija gaida bērnu no Svētā Gara un ka viņa dēls būs Mesija, kuru ebreji gaidīja pēc pravieša Jesajas vārdiem. To uzzināja Jūdejas ķēniņš Hērods Lielais un nosūtīja Austrumu gudros uz Jeruzalemi, lai tie apskata jaundzimušo jūdu karali. Hērods bija nolēmis jaundzimušo nogalināt. Gudrie, vadoties pēc zvaigznes, nonāca Bētlemē un uzmeklēja bērnu. Savukārt Jāzepam atkārtoti sapnī parādījies eņģelis, brīdinot viņu par Hēroda nolūkiem. Tāpēc ģimene aizbēga uz Ēģipti un uzturējās tur tik ilgi, kamēr nomira Hērods. Pēc tā nāves Jāzepam sapnī trešo reizi parādījies eņģelis, paziņojot, ka tiem ir jāatgriežas dzimtajā pusē. Jāzeps paklausīja eņģelim un devās atpakaļ uz dzimto pusi, bet neatgriezās Bētlemē, bet gan apmetās Nācaretē, Galilejā.

 

Saskaņā ar Lūkas evaņģēliju Jāzeps un Marija dzīvoja Galilejas pilsētā Nācaretē. Stāsts par Jēzu Kristu šajā evaņģēlijā saistīts ar Jāni Kristītāju. Tiek norādīts, ka Jēzus māte Marija un Jāņa Kristītāja māte Elizabete bija radinieces. Šajā evaņģēlijā Marijai par Jēzus piedzimšanu sapnī paziņoja eņģelis Gabriēls.

Romas imperators Oktaviāns bija licis veikt tautas skaitīšanu, tādēļ Jāzeps ar Mariju devās uz Bētlemi. Tieši šajā laikā piedzima Jēzus Kristus.

 
Saskaņā ar Mateja evaņģēlijā uzskaitīto ģenealoģiju Jēzus saknes ir atrodams līdz Ābramam, bet Lūkas evaņģēlijā šīs saknes stiepjas līdz Ādamam, pirmajam cilvēkam, kurš pieminēts Pirmajā Mozus grāmatā. Abos radurakstos Jēzus ir senebreju valdnieka Dāvida pēctecis.