Karadarbība Klusajā okeānā
Šī posma sākumā ASV iesaistījās karā Klusajā okeānā. Jau pirms oficiālās iesaistīšanās karā ASV faktiski neievēroja neitralitāti, bet nostājās Lielbritānijas pusē, sniedzot tai palīdzību. 1940. g. apmaiņā pret flotes bāzēm tā nodeva britiem 5 mīnu kuģus. ASV jūras karaflote apsargāja savus un kopš 1941. g. rudens – arī citu valstu tirdzniecības kuģus. Karadarbība Klusajā okeānā izraisījās pakāpeniski.
1941. g. jūlijā, pēc tam, kad Japāna okupēja franču Indoķīnu, F. Rūzvelts pavēlēja uzlikt arestu Japānas īpašumiem ASV un noteica aizliegumu pārdot Japānai naftu. Tas bija trieciens Japānas ekonomikai. Turpmākajās sarunās ASV izvirzīja Japānai grūti pieņemamas prasības, arī prasību izvest armiju no Ķīnas. Japānas trieciens ASV kļuva nenovēršams, taču vieta un laiks nebija paredzami.
Svarīgi!
1941.g. decembrī Japānas flote un aviācija deva pēkšņu triecienu ASV jūras karabāzei Pērlhārborai Havaju salās, uz laiku neitralizējot ASV karafloti Klusajā okeānā.
Uzbrukums Perlharborai
Svarīgi!
ASV atteicās no tradicionālās izolacionisma politikas un pieteica karu Japānai. Savukārt Vācija pieteica karu ASV.
Japānas militārās operācijas vadīja talantīgais admirālis Isiroku Jamamoto. Viņš izvēlējās pēkšņa, bet pārdomāta trieciena taktiku Rietumu spēkiem klusajā okeānā. 1942. g. Japāna ieņēma britu militāro bāzi Singapūrā, sakaujot britu spēkus arī Birmā un ASV garnizonu Filipīnās, okupējot Honkongu un Nīderlandei piederošo Indonēziju. Šo uzvaru rezultātā Japāna sev ieguva pietiekamas naftas rezerves un nozīmīgu daļu pasaules kaučuka ieguves resursus. Lielā mērā pateicoties kara veiksmei, ASV aviācija īsā laikā nogremdēja četrus pretinieka aviācijas bāzes kuģus, dodot smagu triecienu Japānai. Klusajā okeānā situācija mainījās par labu ASV.
1943. g. Sabiedrotie pārgāja uzbrukumā Klusajā okeānā un Āzijā, kaujās iesaistījās arī Austrālijas spēki. Galvenie nopelni šajās kaujās bija ASV flotei un aviācijai. ASV izlūkdienestiem jau 1941.g. bija izdevies atšifrēt Japānas diplomātiskos militāros šifrus. 1943. g. aprīlī ASV aviācija veiksmīgas izlūkdarbības rezultātā nogalināja I. Jamomoto, notriecot viņa lidmašīnu Zālamanu salu rajonā. 1943. g. kaujas noritēja Zālamana salās un Jaungvinejā. Bieži vien amerikāņi neprata pienācīgi izmantot savu pārspēku, koncentrējot daudz lielākus spēkus, nekā tas patiesībā bija vajadzīgs.
Karadarbība Ziemeļāfrikā
1941. g. beigās turpinājās arī karadarbība Ziemeļāfrikā un Vidusjūras reģionā. Briti sāka uzbrukumu un atsvieda vērmahtu no Ēģiptes robežas. Jaunā triecienā 1942. gada maijā E. Rommela karaspēka daļas ielauzās Ēģiptē un tika apturētas tikai jūlijā pie Alameinas. Līdz ar to tika novērsta katastrofa – stratēģiski nozīmīgais Suecas kanāls, kas nodrošināja satiksmi ar Indijas okeānu, nenonāca Vācijas rokās.
1942. g. oktobrī britu uzbrukums atsvieda E. Rommela armijas tālu uz rietumiem.
1942. gadā Ziemeļāfrikā izcēlās ASV un britu armijas desants ģenerāļa Dvaita Eizenhauera (vēlāk viņš kļuva par ASV 34. prezidentu) vadībā. 1943. g. maijā vācu un itāliešu spēki tika pilnībā sakauti un lielākā daļa saņemti gūstā.
D. Eizenhauers
Karadarbība Vidusjūras reģionā
1943. gada jūlijā ASV un britu armijas izcēlās Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, ko ieņēma augustā. Jau 25. jūlijā Itālijas karalis Viktors Emanuels III pēc tam, kad Lielā fašistu padome izteica neuzticību B. Musolīni, atcēla viņu no Ministru prezidenta amata un iecēla tajā Pjetro Badoljo. B. Musolīni tika apcietināts. Jaunā valdība, oficiāli apliecinot uzticību Vācijai, slepus veda sarunas ar Sabiedrotajiem par kapitulāciju. Ā. Hitlers, neuzticēdamies P. Badoljo, gatavojās Itālijas okupācijai.
P. Badoljo
Sabiedroto spēki izcēlās Itālijas pussalā un pēc dažām dienām Itālijas jaunā valdība kapitulēja. 1943. gada 3. septembrī Badoljo parakstīja Itālijas kapitulācijas aktu. Vienlaikus Ziemeļitālijā ienāca Vācijas armija.
Vērmahtam pārņemot varu Sabiedroto neatbrīvotā Itālijas daļā, karalis un P. Badaljo aizbēga no Sabiedrotajiem.
Vērmahtam pārņemot varu Sabiedroto neatbrīvotā Itālijas daļā, karalis un P. Badaljo aizbēga no Sabiedrotajiem.
13. oktobrī Itālija pieteica karu Vācijai. B. Musolīni atbrīvoja Vācijas desantnieki, un viņš kļuva par marionešu valdības galvu.
Smagās kaujās ar vērmahtu Sabiedrotie 4 mēnešos sasniedza Romas pievārti. Tikai 1945.g. Sabiedrotajiem pilnībā izdevās sakaut vācu spēkus un atbrīvot Itāliju.
Vācija turpina uzbrukumus Austrumu frontē un cieš sakāvi
1942. gadā Hitlers sāka plānot jaunu uzbrukumu Austrumu frontē dienvidos, lai iegūtu Kaukāza naftas resursus. Ziemeļos bija plānots ieņemt Ļeņingradu. Ciešot lielus zaudējumus, vērmahtam izdevās gūt īslaicīgus panākumus.
Par pavērsienu padomju – vācu karā kļuva Staļingradas kauja.
1942. g. novembrī Sarkanā armija, realizējot ģenerāļa Georgija Žukova plānu, uzsāka pretuzbrukumu un ielenca vācu 6. armiju pie Staļingradas, atsviežot tālu atpakaļ citas vācu armijas daļas. Pēc smagām kaujām 1943. gada februārī 6. armijas atlikusī daļa – salstošie un izbadējušie karavīri – ar pavēlnieku ģenerālfeldmaršalu Frīdrihu Paulusu priekšgalā kapitulēja. Ceturdaļmiljons novārgušu vācu karavīru tika ielenkti Staļina vārdā nosauktās pilsētas drupās un saņemti gūstā.
Pēc šis kaujas situācija mainījās – nu apdraudēta bija nevis Padomju Savienība, bet gan Vācijas pastāvēšana. Tomēr Vācijas politiskā un militārā vadība nolēma mobilizēt visus resursus karam, pasludinot „totālā kara” lozungu.
1943. g. vasarā vērmahts uzsāka pēdējo lielo ofensīvu Austrumu frontē.
Svarīgi!
Kaujā pie Kurskas notika lielākā tanku kauja pasaules vēsturē. Vācijas plāni pārņemt iniciatīvu un atgūt zaudētās teritorijas beidzās ar neveiksmi.
Turpmākajā kara gaitā Sarkanās armijas uzbrukums vairs nebija apturams. 1943. g. oktobrī tā ieņēma Kijevu. Līdz gada beigām padomju armija bija padzinusi vērmahtu no Kaukāza, ielauzusies dziļi Ukrainas un Baltkrievijas teritorijā.
Atsauce:
http://www.turnbacktogod.com/wp-content/uploads/2009/07/pearl-harbor-bombing-3.jpg
http://bensix.files.wordpress.com/2011/01/dwight-eisenhower.jpg
http://comandosupremo.com/wp-content/uploads/2010/02/PietroBadoglio.jpg
http://www.youtube.com/watch?v=ifBexLJbVPA
http://bensix.files.wordpress.com/2011/01/dwight-eisenhower.jpg
http://comandosupremo.com/wp-content/uploads/2010/02/PietroBadoglio.jpg
http://www.youtube.com/watch?v=ifBexLJbVPA