5. Tautsaimniecība un sociālā sfēra

Rūpniecība
Autoritārais režīms tika nodibināts apstākļos, kad ekonomiskā krīze pamatā jau bija pārvarēta un bija sākusies saimnieciskā augšupeja. Vadonības princips ienāca arī saimniecības valsts sektorā. Par valsts uzņēmuma vadītājiem kļuva personas, kas bija uzticamas un bez ierunām pildīja valdības rīkojumus.

Krīzes ietekmē bija radusies saimnieciska autonomija, ko K. Ulmaņa valdība vēl nostiprināja, atpērkot ārvalstniekiem piederošās daļas latviešu uzņēmumos. Arī tautsaimniecībā ieviesa latviskuma principu. Valsts arvien vairāk regulēja tautsaimniecību. Rūpniecībā strādājošo skaits 5 gadu laikā gandrīz divkāršojās. Ar valsts kapitāla palīdzību veidojās lieli uzņēmumi.

30. gadu beigās attīstījās elektrotehniskā rūpniecība.

 

Minox

  

1932. gadā Pasta un Telegrāfa Virsvaldes galvenās darbnīcas tika pārdēvētas par Valsts Elektrotehnisko fabriku (VEF). Šajā uzņēmumā ražoja telefona centrāles, elektriskās spuldzes, telefonaparātus, radioaparātus, putekļsūcējus, gludekļus, sporta lidmašīnas, fotopapīru

Otrā pasaules kara laikā Vācieši uzņēmuma iekārtas un patenta dokumentāciju aizveda uz Vāciju kā kara laupījumu. Pēc kara „Minox” līdz pat 50. gadiem tika ražots Rietumvācijā. 30. gadu beigās VEF sāka ražot K. Irbīša izstrādātās lidmašīnas. Izmantojot Irbīša izstrādnes, Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienībā tika radīts viens no labākajiem tā laika iznīcinātajiem pasaulē – JAK9.

Liela loma rūpniecības reorganizācijā bija 1935. gadā dibinātajai Latvijas Kredītbankai, kas juridiski bija privāta akciju banka, bet faktiski valsts banka, kurai valdība bija piešķīrusi arī īpašas tiesības atveseļot vai likvidēt grūtībās nonākušos uzņēmumus, dibināt jaunus lieluzņēmumus un risināt parādu jautājumus. Sākās nacionālo uzņēmumu jeb valsts kontrolēto akciju sabiedrību dibināšanas process. Tā izveidojās a/s „Laima”, „Aldaris”, „Kaļķis”, „Maiznieks”, „Dzirnavnieks”, „Šīferi” u.c.

Nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar pašu zemē ražotu produkciju un palielinot eksporta preču ražošanu, tika likvidēta negatīvā ārējās tirdzniecības bilance. 1934. gadā imports vēl pārsniedza eksportu par 9,6 milj. latu, bet 1937. gadā eksports jau pārsniedza importu par 24,5 milj. latu.

Kopš 1934. gada pieauga nacionālais ienākums (ekonomikas jēdziens, kas apzīmē kādai valstij piederošās rūpniecības gadā saražoto gala preču un pakalpojumu vērtību). 1934. gadā tas bija 896,8 milj. latu, bet 1938. gadā – 1256. milj. latu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju pieaugums bija no 462 uz 637 latiem.

  

Valsts politika bija orientēta uz nacionālās saimniecības aizsardzību, kā rezultātā autoritārā režīma pirmajā posmā valstī izveidojās samērā noslēgta saimniekošanas sistēma. Vēlāk no šiem principiem valdība daļēji atteicās, jo vajadzēja palielināt eksportu lauksaimniecības attīstības interesēs. Nostiprinoties pašmāju rūpniecībai, konkurence nāca tikai par labu. Līdz ar rūpniecības attīstību pakāpeniski nostiprinājās infrastruktūra – pieauga ceļu un dzelzceļa kopgarums, paplašinājās pasta, telegrāfa un telefona sakaru tīkls.

Valsts ar savu kapitālu veicināja lielražošanas attīstību un dibināja akciju sabiedrības, kurās 51% akciju piederēja valstij. Kapitāls plūda nevis tur, kur bija izdevīgāk, bet tur, kur valdība norādīja. Tas nesekmēja privāto uzņēmējdarbību. Latvijas kredītiestādes bija valsts bankas. Valsts ārējais parāds bija neliels. Latvijas Bankas zelta un valūtas rezerves pieauga. 

Celtniecība
Valdība sāka veidot uzkrājumus monumentālām celtniecības programmām. 1936.g. darbu uzsāka Nacionālās celtniecības komiteja. Rīgā tika uzbūvēts moderns tirgus, Tiesu pils, Finanšu ministrijas ēka, Uzvaras laukums, Kara muzejs, ietverot kompleksā Pulvertorni, Armijas ekonomiskais veikals. Tika atjaunota bermontiešu nodedzinātā pils Jelgavā. Tās telpas atdeva lauksaimniecības universitātei, kura tika nodalīta no Latvijas Universitātes kā patstāvīga augstskola.

Ķeguma HES celtniecība

 

Pats lielākais celtniecības objekts bija Ķeguma HES. To uzbūvēja ar zviedru speciālistu palīdzību. Ķeguma HES sāka darboties 1939. gada oktobrī. Pēc jaudas – 70 000 Kw. Tā bija lielākā Baltijas valstīs.
Visā Latvijā izvērtās vērienīga celtniecība. Cēla staciju ēkas, tautas namus, skolas, slimnīcas, atpūtas namus, sanatorijas, tiltus un ceļus. Šādas programmas realizācijai vienota griba un valdība nāca par labu, jo valsts mērķtiecīgi krāja tai līdzekļus.

Tādēļ valdība koncentrēja visus resursus un līdzekļus, lai sekmīgāk attīstītu lauksaimniecisko ražošanu un produkcijas eksportu.
Tika apvienotas viena profila savienības, piemēram, piensaimnieku biedrības, kā arī svarīgāko preču eksportētājorganizācijas. Izveidojās „Sviesta eksports”, „Bekona eksports” un citas sabiedrības. To darbības rezultātā uzlabojās eksportējamo preču kvalitāte, tika paaugstinātas iepirkumu cenas un pieauga eksporta kopapjoms.