Faktūra mākslas darbu padara izteiksmīgāku. To, kāda būs šī faktūra, nosaka materiāls, no kura mākslas darbs tiek veidots, un izpildījums.
 
Van_Gogh_-_Fischerboote_bei_Saintes-Maries1.jpeg.jpeg
Gleznas virsma nav līdzena, to klāj faktūras
 
Statue-Augustus.jpg
Skulptūras virsma nav līdzena, tā ir fakturēta
 
Faktūra tēlniecībā
 
Faktūras var būt dažādas, tas atkarīgs no attēlojamā objekta rakstura, materiāla, no kura šis objekts tiek veidots. Piemēram, veidojot cilvēka skulptūru, ādas virsma tiek attēlota gludāka nekā mati, apģērba virsmu klāj izteiktāka faktūra.
 
Matronalivia2.jpg
Āda veidota gludāka, nekā mati
 
682px-L_Calpurnius_Piso_Pontifex_MAN_Napoli_Inv5601.jpg
Ādas virsmu klāj smalkāka faktūra, matu atveidošanā izmantota izteiktāka faktūra
 
576px-Pirro_-_Marte.jpg
Apģērbs ir izteikti fakturēts
 
Faktūra glezniecībā
 
Savukārt glezniecībā ievēro principu, ka krāsainākās, spilgtākās vietas gleznā tiek attēlotas reljefāk (gleznas virsma šajās vietās ir ar nelieliem krāsu izciļņiem, kas rada faktūru).
 
861px-Vincent_van_gogh,_natura_morta_con_garofani,_1886_(cropped).jpg
Ziedu un lapu gleznojums ir reljefāks, nekā fons
Svarīgi!
Glezniecībā faktūru var ieraudzīt reljefos krāsu klājumos, sasprēgājumos, negludumos un grumbuļos.
Faktūru var iegūt, izmantojot biezas konsistences krāsu, piemēram, guašu vai eļļas krāsas.
 
552px-Vincent_van_Gogh_-_Peupliers_à_Saint-Rémy.jpg
Debesu, koku, zāles un zemes attēlojumā redzamas faktūras
 
Faktūras raksturs var būt atkarīgs arī no tā, kurā laikmetā mākslas darbs tapis, jo katrā laika posmā mākslā valdīja savas tradīcijas. Piemēram, 18. gadsimta glezniecībā mākslas darba virsma bija gluda, savukārt 19. gadsimtā mākslinieki gleznoja plašiem otas triepieniem, krāsu klājot biezi, tādējādi radot izteiksmīgu faktūru.
 
Still_Life_with_Tomatoes_a_Bowl_of_Aubergines_and_Onions.jpg
Gleznas virsma ir gluda
 
1278px-Vincent_van_Gogh_-_Oevers_van_de_Oise_bij_Auvers.jpg
Gleznas virsma ir fakturēta, redzami biezi krāsas triepieni
 
20. gadsimtā faktūra kļuva vēl izteiksmīgāka, jo mākslinieki sāka izmantot īpašu tehniku – krāsai tika piemaisīti dažādi smalki materiāli – smiltis, akmentiņi, skaidas – kas krāsas klājumu uz audekla padarīja biezāku, veidojot izteiksmīgas faktūras. Faktūru veidošanai krāsai var piejaukt arī dažādus putraimus (miežu, griķu, mannas).
Atsauce:
Attēli:
1. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Van_Gogh_-_Fischerboote_bei_Saintes-Maries1.jpeg
2. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Statue-Augustus.jpg
3. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Matronalivia2.jpg
4. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:L_Calpurnius_Piso_Pontifex_MAN_Napoli_Inv5601.jpg
5. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Pirro_-_Marte.jpg
6. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Vincent_van_gogh,_natura_morta_con_garofani,_1886_(cropped).jpg
7. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Vincent_van_Gogh_-_Peupliers_%C3%A0_Saint-R%C3%A9my.jpg
8. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Still_Life_with_Tomatoes_a_Bowl_of_Aubergines_and_Onions.jpg
9. - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Vincent_van_Gogh_-_Oevers_van_de_Oise_bij_Auvers.jpg