2. Zīme, mitoloģija, mīts. Dievs, Laima, Māra

Senie latvieši ar noteiktām zīmēm apzīmēja dievus, kuri ikdienā atrodas līdzās cilvēkam. Attēlojot šo dievību zīmes uz ikdienā lietotiem priekšmetiem, cilvēks ticēja, ka šīs dievības sniegs savu aizsardzību un palīdzību.

 

Mīti vēsta arī par pasaules rašanos – kādēļ radās pasaule, kādi notikumi to veicināja, kā radās dažādi dabas spēki, dzīvas būtnes, kalni, ezeri, upes un citi ūdeņi. Piemēram, latviešu mītos vēstīts, ka Zeme radusies kā Dieva un Velna kopdarbs.

 

Par dažām latviešu mitoloģijā minētajām dievībām – Saule, Mēness, Zvaigznes – Tu uzzināji 1.klasē. Atkārtot šīs zināšanas vari šeit: Saules zīme , Mēness zīme , Zvaigznes zīme .

 

Senlatviešu mītos augstākā dievība ir Dievs – debesu simbols. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs – viss pasaulē notiek pēc viņā gribas (gan dabā, gan Visumā, gan cilvēku dzīvēs). Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz, soda par pārkāpumiem. Dievs nosaka debesu spīdekļu gaitu un ritmu, gadalaiku miju. Latviešu mitoloģijā Dievu, atšķirībā no kristietības, bieži dēvē par dieviņu.

 

Dievu simbolizē trijstūris, kura virsotne vērsta uz augšu.

 

 

Dieva pavadones ir Laima un Māra.

 

Laima nosaka cilvēka likteni, pavada cilvēka dvēseli no viņa piedzimšanas brīža līdz pat nāves brīdim. Laimu dēvē arī par Laimes māti.

 

 

Laimas zīme ir skujiņa.

 

 

Skujiņa simbolizē cilvēka nodzīvotā mūža ilgumu.

Māra rūpējās par sievietēm, jaundzimušajiem bērniem, mātēm. Māra ir atbildīga par cilvēka fizisko ķermeni no dzimšanas līdz mūžībai, jo pat veļi (mirušo cilvēku dvēseles) ir viņas pārziņā. Tādēļ Māru dēvē arī par Veļu māti.

Māras pārziņā ir zeme, tādēļ Māru dažkārt dēvē arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti.

 

 

 

Viņa rūpējās arī par bāreņiem – bērniem, kuri palikuši bez vecākiem.

 

Vēl Māras pārziņā bija govis.

 

Māru simbolizē dažādas dzīvas būtnes melnā krāsā, kuros viņa mēdzot iemiesoties – vabole, krupis, vista, odze, zalktis.

 

Māru apzīmē dažādi simboli.