1. Kino veidošana

Filmas veidošana ir laikietilpīgs process. Filmas veidošanā iesaistīti ļoti daudz cilvēku, šis process saistīts arī ar materiālajiem resursiem. 

 

Kinematogrāfa pirmsākumi rodami 19. gadsimta beigās. Regulāra kinofilmu veidošana aizsākās 19. gadsimta 90 gados. Pirmo kinofilmu filmēšanas laiks bija īss, tās ātri vien nonāca uz kinoekrāniem. Pirmās kinofilmas tika veidotas aptuveni 10 minūšu garas.

 

Kinofilmas veidošana notiek vairākos posmos.

Šis ir viens no laikietilpīgākajiem posmiem kino filmēšanas procesā.

Pirms uzņemt kinofilmu, tiek rakstīts scenārijs – kino literārais pamats, kurā nosaka filmas tēmu, notikumus, galvenos varoņus. Scenārija sižetu scenārija autors var izdomāt pats, bet var arī par pamatu ņemt kādu literāru darbu. Piemēram, kinofilma "Emīla nedarbi" (režisors Varis Brasla, 1985) uzņemta pēc Astridas Lindgrēnas stāstu par Emīlu no Lennebergas motīviem. 

Kad scenārijs gatavs, savu scenāriju veido filmas režisors – filmas saturu sadala posmos, pārdomā vizuālos un skaņu efektus, kas veiksmīgi papildinātu sižetu.

 

Režisors ir viena no pamatprofesijām kinomākslā. Režisors vada filmēšanas procesu, atbild par māksliniecisko un scēnisko filmas daļu izveidi. Viņš nosaka filmas kopējo māksliniecisko stilu, realizē scenāriju, vada aktierus un kinooperatoru, pārrauga filmas montēšanas darbus.

Šajā posmā tiek izplānota filmēšanas norise – kad, kur, kādas ainas tiks filmētas, kas tajās piedalīsies.

Režisors uzaicina darbā komponistu, kurš uzrakstīs muzikālo pavadījumu šai filmai. Mūzika palīdz radīt atbilstošo noskaņu, paspilgtināt emocijas.

Sagatavošanās posmā tiek pārdomāts – kur tieši veiks filmēšanu (filmēšanas paviljonā, dabā), tiek veidotas dekorācijas, meklētas saturam atbilstošas vietas apkārtējā vidē, zīmētas skices apģērbam, grimam, izgatavoti un iegādāti nepieciešamie rekvizīti (rekvizīti - priekšmeti, kurus filmēšanas laikā izmantos aktieri. Par rekvizītiem atbild rekvizitors).

 

 

Lai izveidotu veiksmīgu kinofilmu, tiek ievākta informācija par noteikta laika posma ikdienas dzīvi, tehniskajiem līdzekļiem, vēsturiskajiem notikumiem, modi, savstarpējo attiecību veidošanu u.c.

Šajā posmā tiek strādāts pie radošās grupas izveides - aktieru atlase galvenai lomai, otrā plāna lomām, kā arī masu skatiem, kaskadieru piesaiste bīstamu triku veikšanai, mākslinieku, operatoru uzaicināšana, komponista, tehnisko darbinieku piesaiste.

 

Šajā posmā tiek uzņemta kinofilma. Pilnmetrāžas kinofilmas uzņemšanai nepieciešami vairāki mēneši. Filmēšanas porcess tiek rūpīgi izplānots, tādēļ filmēšanas grupai precīzi jāpilda savu darba pienākumi, lai neveidotos dīkstāve, netiktu velti tērēts filmēšanai atvēlētais laiks un finansējums.

 

 

 

Kinooperators jeb operators ir speciālists, kurš vada kinokameru filmēšanas laikā, filmē ainas. Operators piedalās arī specefektu izveidē (vizualizē ainas, kuras nevar nofilmēt ierastā veidā).

 

Filmas uzņemšanas laikā savus darba pienākumus veic fotogrāfs. Tiek uzņemti fotokadri no filmas, kurus vēlāk izmanto reklāmas veidošanai.

Šajā posmā nofilmētie kadri tiek samontēti nepieciešamajā notikumu norises secībā, tiek ierakstīta skaņa (to veic ierakstu studijā), fona trokšņi, pieskaņots atbilstošs muzikālais pavadījums.

 

 

 

 

 

Šajā posmā izgatavo arī titrus, kurus demonstrē pēc kinofilmas noslēguma. Titros tiek norādītas visas personas, uzņēmumi, kas piedalījās filmas veidošanā

Kad kinofilma ir samontēta, tā tiek tiražēta – tiek veikta kinofilmas kopēšana, lai pēcāk kopijas varētu izmantot kinofilmas nomai – iznomāt kinoteātriem filmas demonstrēšanai.