Tulkojumā no latīņu valodas vārds factura nozīmē apstrāde, celšana.
Faktūra ir nelīdzena dabas elementa vai mākslas darba virsma.
Faktūra dabā
Dabā faktūru varam ieraudzīt, aplūkojot jebkura auga vai dabas objekta virsmu.
 
cone-3741799_960_720.jpg
Attēlā – nelīdzenā egles čiekura virsma
 
wood-1119305_960_720.jpg
Attēlā – fakturētais priedes stumbrs
 
pineapple-2220704_960_720.jpg
Attēlā – fakturētā ananasa miza
 
pebble-3215317_960_720.jpg
Attēlā – oļi veido fakturētu virsmu
 
Faktūra pārklāj arī dažādu dzīvu radību virsmu.
 
scales pix.jpg
Attēlā – zivs zvīņas
 
sea-1162744_960_720.png
Attēlā – gliemežvāks
 
toad-405121_960_720.jpg
Attēlā – krupis
 
armadillo-2457593_960_720.jpg
Attēlā – bruņnesis
 
Faktūra mākslā
 
Faktūra mākslas darbu padara izteiksmīgāku. To, kāda būs šī faktūra, nosaka materiāls, no kura mākslas darbs tiek veidots, un izpildījums. Faktūras var būt dažādas, tas atkarīgs no attēlojamā objekta rakstura, materiāla, no kura šis objekts tiek veidots. Piemēram, tēlniecībā, veidojot cilvēka skulptūru, ādas faktūra (ādas virsma) tiek attēlota gludāka nekā mati. Ja tēlnieks izmanto granītu, tad tā virsma ir graudaināka, nekā marmoram, kura virsma ir gluda. 
 
37.jpg
Attēlā – cilni veido fakturēta virsma
 
3.JPG
Attēlā – apmetņa apdarei veidota fakturēta virsma
 
11.jpg
Attēlā – mati veido fakturētu virsmu
 
12.jpg
Attēlā – mati, bārda, apmetnis veido fakturētu virsmu
 
Savukārt glezniecībā ievēro principu, ka krāsainākās, spilgtākās vietas gleznā tiek attēlotas reljefāk (gleznas virsma šajās vietās ir ar nelieliem krāsu izciļņiem, kas rada faktūru). Mākslinieks izmanto krāsu triepienus.
Svarīgi!
Glezniecībā faktūru var ieraudzīt reljefos krāsu klājumos, sasprēgājumos, negludumos un grumbuļos.
Faktūru var iegūt, izmantojot biezas konsistences krāsu, piemēram, guašu vai eļļas krāsas.
 
23.jpg
Attēlā – mākslas darba virsma ir fakturēta, redzami krāsas triepieni
 
19.jpeg
Attēlā – kompozīcijas virsmu klāj triepieni, kas rada faktūru
 
Faktūras raksturs var būt atkarīgs arī no tā, kurā laikmetā mākslas darbs tapis, jo katrā laika posmā mākslā vadīja savas tradīcijas. Piemēram, 18. gadsimta glezniecībā mākslas darba faktūra bija gluda, savukārt 19. gadsimtā mākslinieki gleznoja plašiem otas triepieniem, krāsu klājot biezi, tādējādi radot izteiksmīgu faktūru.
 
20. gadsimtā faktūra kļuva vēl izteiksmīgāka, jo mākslinieki sāka izmantot īpašu tehniku – krāsai tika piemaisīti dažādi smalki materiāli – smiltis, akmentiņi, skaidas - kas krāsas klājumu uz audekla padarīja biezāku, veidojot izteiksmīgas faktūras. Faktūru veidošanai krāsai var piejaukt arī dažādus putraimus (miežu, griķu, mannas).
 
20. gadsimtā tiek izmantota arī kolāža, kad pie gleznas virsmas pielīmē pastmarkas, avīžu izgriezumus, krāsainus papīra gabaliņus, tapetes, auduma fragmentus, nelielus priekšmetus u.c.
 
4.jpg
Attēlā kolāža (kompozīcijas virsmai pielīmēti auduma fragmenti, apģērba elementi) 
Atsauce:
 
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Francesco_Mochi#/media/File:4478_-_Piacenza_-_Francesco_Mochi_-_dett._del_mon._a_Ranuccio_Farnese_-_Foto_Giovanni_Dall%27Orto_14-7-2007.jpghttps://en.wikipedia.org/wiki/Alessandro_Algardi#/media/File:Da_alessandro_algardi,_papa_innocenzo_X,_met%C3%A0_del_17mo_secolo.JPG
https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_portraiture#/media/File:Antinous_Mandragone_profil.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_portraiture#/media/File:Lucius_Verus_BM_Sc1911.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_works_by_Vincent_van_Gogh#/media/File:Clevelandart_1958.32.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_works_by_Vincent_van_Gogh#/media/File:Van_Gogh_-_Fischerboote_bei_Saintes-Maries1.jpeg
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_works_by_Vincent_van_Gogh#/media/File:Square_Saint-Pierre_bij_zonsondergang_-_s0098V1962_-_Van_Gogh_Museum.jpg