1. Arhitektūras objektu raksturojošie jēdzieni

Arhitektūru un tās objektus raksturo dažādi jēdzieni.

 

 

Arhitektūra ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā var darboties cilvēks. Nozīmīgākās arhitektūras nozares ir pilsētbūvniecība (pilsētu plānošana un apbūve – ēku, ielu, laukumu izvietojums pilsētā), civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas), ainavu arhitektūra (apkārtējās vides plānošana, parku, dārzu izveide) un memoriālā arhitektūra (piemiņas arhitektūra – celtnes tiek būvētas par piemiņu kādam notikumam).

 

 

 

Apbūve – noteiktas teritorijas aizņemšana ar ēku vai vairākām ēkām.

 

 

 

Par apdari celtniecībā dēvē virsmu rūpīgu apstrādi, to dekoratīvu noformējumu.

 

 

 

Apgaismojums tiek veidots atbilstoši telpas funkcijām. Izmantojot noteiktu apgaismojuma veidu, telpā iespējams radīt noteiktu noskaņu.

 

Tiešā gaisma – gaismas objekts gaismu novirza precīzi uz apgaismojamo laukumu. Tiešā gaismā objekti izskatās lielāki, apjomīgāki.

 

 

Atstarotā gaisma – no gaismas avota to virza uz griestiem vai sienām, no kurām gaisma atstarojas. Rodas vienmērīgs apgaismojums. Atstarotā gaisma padara telpu plašāku, gaisīgāku. Tiek radīta mājīga atmosfēra.

 

 

Izkliedētā gaisma – gaisma no gaismas avota caur kupolu vai abažūru izkliedējas pa telpu. Iegūst klusinātu gaismu.

 

 

 

Par akustiku telpā dēvē skaņas izplatību un dzirdamību. Būvējot celtni, tiek ņemta vērā tās funkcija, rūpējoties par akustiku šajā telpā. Piemēram, koncertzālēs vai teātra zālēs akustikai ir liela nozīme.

 

 

 

Atmosfēra telpā – apkārtējo apstākļu kopums, kas rada konkrētu noskaņojumu, izjūtas, atrodoties noteiktā telpā.

 

 

 

Interjers – visas celtnes iekštelpa, arhitektoniski un mākslinieciski izveidota ēkas iekšējā telpa. Interjeru projektē ciešā saistībā ar ēkas plānojumu. Interjeru veido celtniecības elementi (grīda, sienas, griesti) un telpas mantiskais piepildījums (iekārtas, mēbeles).