Teksts kā mākslas darba kompozīcijas elements — teorija. Vizuālā māksla (Skola2030), 5. klase.

Modernajā mākslā tiek radīti neparasti mākslas darbi. Kompozīcijās redzams ne tikai dzīvu būtņu vai priekšmetu attēlojums. Mākslinieks kompozīciju papildina ar tekstu.

Kompozīciju papildina vārdi

Teksts – saskaņotu zīmju kopums, kas sniedz kādu informāciju. Tekstu veido teikumi, izteicieni.

Tekstam raksturīga mērķtiecība, pilnīgums, pabeigtība. Tekstā visi teikumi, izteicieni loģiski izklāsta galveno tematu.

Tekstu bieži vien izmanto kolāžu radīšanā.

Kolāžu veido teksts, cilvēka figūra, iekārtas un saules attēls

Kolāža – dažādu fragmentu apvienojums vienotā kompozīcijā.

Dažādi elementi, piemēram, papīra fragmenti, auduma gabaliņi, nelieli priekšmeti, to fragmenti tiek pielīmēti pie gludas virsmas.

Dažkārt pašu tekstu izmanto mākslas darba radīšanā. Tekstu izkārto tā, lai tas veidotu tekstā pieminēto būtņu siluetu.

Džordža Herberta dzejolis "Lieldienu spārni" uzrakstīts tā, ka veido eņģeļu spārnu siluetu

Siluets – objekta apveids, priekšmeta kontūras. Par siluetu dēvē plakanu dzīvas būtnes vai priekšmeta attēlu, kas ar tumšu krāsu uzzīmēts uz gaiša fona.

Siluetu var attēlot arī ar gaišu krāsu uz tumša fona. To var gan zīmēt, gan izgriezt no vienkrāsaina papīra un uzlīmēt uz kontrastējošās krāsas fona.

Lai kompozīcija veidotos interesantāka, izmanto kontrastus, dažādus burtveidolus.

Dzejolis veltīts sievietei

Kontrasts – izteikts krāsu, izmēru, formu, laukumu pretstats.

Burtveidols – vienota izskata rakstu zīmes, to kopums. Burtveidolu datorikā dēvē par fontu. Tas nosaka vienotu burtu izmēru, formu, slīpumu, intervālu starp burtiem.