2. Arhitektūras objekta makets

 

Maketu izmanto, lai prezentētu kādu objektu, radītu par to priekšstatu, pirms tas tiek uzbūvēts realitātē. Celtņu maketus izgatavoja jau senatnē.

 

 

Maketā precīzi tiek atspoguļotas visas detaļas un dekoratīvie elementi, lai varētu izvērtēt kompozīciju, dažādu elementu samērīgumu un būves apjomu.

 

Makets ļauj izvērtēt topošās celtnes iekļaušanos apkārtējā vidē. Veidojot ēkas maketu, parasti attēlo arī vidi, kurā šī ēka atradīsies – kāda būs ainava, kādas ēkas atradīsies līdzās.

 

 

Pilsētu maketos var attēlot kādu mikrorajonu vai pat visu pilsētu. Šādos maketos tiek parādītas visas celtnes, kuras atradīsies pilsētā, ielas, apstādījumi un parki.

 

 

Dažkārt maketos izmanto apgaismojuma elementus, lai radītu pilnīgāku priekšstatu par kopējo ainu.

 

 

Parasti maketus izgatavo mazākā izmērā, nekā ēka izskatīsies patiesībā. Šim nolūkam tiek izmantots mērogs.

Mērogs norāda, cik centimetru maketā atbilst metriem reālajā dzīvē. Pieraksta to, piemēram, šādi: 1 cm – 1 m, 1:100. Tas nozīmē, ka 1 centimetrs maketā atbilst 1 metram reālajā dzīvē. Maketus mēdz izgatavot dažādos mērogos, piemēram, 1:1000, 1:500, 1:200.

 

 

Ēku maketus parasti izgatavo mērogā 1:100. Ja kopā ar ēkām tiks attēlota arī apkārtējā vide, tad izmanto mērogu 1:500, savukārt attēlojot pilsētu, izmanto mērogus 1:1000, 1:2500.

 

 

Maketus izgatavo no dažādiem materiāliem. Maketētājs var izmantot papīru, kartonu, ģipsi, koku, putuplastu vai papīra masu.